Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Apgaismība', 1.
  • Referāts 'Apgaismība', 2.
  • Referāts 'Apgaismība', 3.
  • Referāts 'Apgaismība', 4.
  • Referāts 'Apgaismība', 5.
  • Referāts 'Apgaismība', 6.
  • Referāts 'Apgaismība', 7.
  • Referāts 'Apgaismība', 8.
  • Referāts 'Apgaismība', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Apgaismība ir jauns filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 17. un 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas. Apgaismība bija renesanses turpinājums. Renesanses laikmetā zinātnieki sāka pētīt dabu un sabiedrību. Viņi pārliecinājās, ka, izmantojot zinātnes atziņas, cilvēki var uzlabot dzīvi. Šī atskārsme tad arī radīja Apgaismību. Apgaismība ieviesa šādas pārmaiņas:
Radās zinātniskā metode. Tas bija jauns paņēmiens, kā zinātnieki veica pētījumus. Vispirms viņi izvirza pieņēmumu – hipotēzi, tad veica eksperimentus vai vāca faktus, kas varētu hipotēzi pierādīt.Ja pierādījumi bija droši, viņi pieņēma hipotēzi par patiesu. Saviem pētījumiem zinātnieki radīja arī dažādas ierīces. Franču zinātnieks Blēzs Paskāls radīja pirmo rēķināmo mašīnu jeb kalkulatoru. Būvēja zvaigzņu pētītavas jeb observatorijas, veidoja laboratorijas vielu un dzīvās dabas pētījumiem.
Mainījās attieksme pret Dievu. Lielākā daļa apgaismības filozofu bija vai nu ateisti, vai deisti. Ateisti netic Dieva pastāvēšanai, bet deisti apgalvo, ka Dievs gan ir radījis pasauli, taču vēlāk vairs neiejaucas tās notikumos. Deisms radās Anglijā. Daži domātāji apgalvoja, ka jebkura baznīca ir muļķīga. Dievs ikdienā neuzklausa cilvēku lūgšanas. …

Atlants