-
Mana kā pedagoga loma cilvēka veidošanā
Audzināšanu kā sabiedrisku parādību pēta daudz zinātnes: filozofija, vēsture, socioloģija, etnogrāfija, ekonomika, psiholoģija, pedagoģija. Katrai zinātnei ir savs pētījuma priekšmets. Pedagoģija pēta, kādas likumsakarības pastāv, vecākajām paaudzēm nodot un jaunākajām paaudzēm pārņemot darbam un dzīvei nepieciešamo pieredzi. Pedagoģiskā procesa būtība ir audzināšanas, mācīšanas, izglītības un attīstības vienotība, kas nodrošina šī procesa viengabalainību.
Šobrīd, kad veidojam demokrātisko sabiedrību, audzināšanas mērķis ir veidot labvēlīgu vidi brīvas, patstāvīgas, emocionāli radošas un sabiedriski aktīvas personības attīstībai. Bez zināšanu uzkrāšanas ir būtiski iemācīt integrēties sabiedrībā un nostiprināt attieksmi pret dzīves pamatvērtībām. Saskaņā ar Latvijas Izglītības koncepcijas pamatnostādnēm izglītība ir personiska, sabiedriska pamatvērtība, tas pamatā ir humanitātes, individualizācijas, radošās iedarbības, tautiskuma, tikumiskuma, zinātniskuma, sistemātiskuma un mūsdienīguma principi. Skola palīdz audzēkņiem integrēties Latvijas sabiedrībā un kultūrā. Dažādiem mācību priekšmetiem, noteikti ir vadoša loma zināmu skolēna personības īpašību audzināšanā: matemātika veicina loģikas, kārtības, sistemātiskuma attīstību, dabaszinātnes – novērošanas izzināšanas spējas, māksla – tēlainu domāšanu, mājturība – darba attīstību. Mūsdienu skolā dažkārt akcenti tiek likti uz patīkamo un derīgo. Sakām prakticisma laiks. Šajā sakarā ieklausīsimies J.A. Studenta slēdzienā: “Skolā nav jākultivē patīkamais un derīgais, bet gan labais un patiesais. …
Jaunie apstākļi izglītībā prasa no pedagoga pētniecisko darbu un atbilstošas kompetences, kā arī pedagoģiskās darbības kreativitāti „Veiksmīgu izglītības pārmaiņu pamatā nav tikai spēja ieviest jaunas pieejas un metodes, bet mainīties pašiem pedagogiem. Pedagoga profesija ir viena no sarežģītākajām un atbildīgākajām profesionālās darbības jomām, jo tieši viņa darbs ietekmē daudzu cilvēku dzīvi, vērtību orientāciju un vēlmi pašrealizēties. Skolotājam kā gudrības avotam ir vislielākā ietekme uz bērna audzināšanu - viņa prāta, jūtu un gribas harmonisku attīstību, uz viņa fizisko un sociālo izaugsmi. Pedagoģijas zinātnieks J.A. Students atzinis, ka ,,skolotājs nav tikai skolas audzēkņu, bet zināmā mērā arī visas apkārtējās sabiedrības audzinātājs”. Gan ģimenē, gan skolā audzināšanas pamatu veido humānisma idejas, kas apstiprina cilvēka dzīvības vērtību, nozīmību un katras personības unikalitāti, neatkārtojamību.
