-
Folklendu salu konflikts no reālisma un liberālisma perspektīvas
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Folklendu salu konflikts no reālisma perspektīvas | 5 | |
Folklendu salu konflikts no liberālisma perspektīvas | 7 | |
Nobeigums | 8 | |
Izmantotā literatūra | 9 |
Nobeigums
Folklendu salu konflikts tiek uzskatīts par ļoti nenozīmīgu un salīdzinoši bezjēdzīgu. Nav iespējams to prasmīgi izanalizēt no šo perspektīvu viedokļiem. Galvenokārt šis karš sākās tikai tādēļ, ka bija cīņa par varu, kas vairāk pieder pie reālisma teorijas. Kā arī teritorija ieņēma svarīgu lomu, jo katra valsts cenšas kļūt lielāka, un ieņemt labus resursus. Taču resursi pieder pie liberālisma idejas, bet šis konflikts netika radīts cilvēku brīvības dēļ. Un nebija nekādi pierādījumi un noteikti fakti, ka šajā karā kāds tiecās pēc naftas ieguvēm. Mūsdienās tiek vairāk apskatīti šie naftas ieguves avoti, bet toreiz tas nebija tik būtiski. Šie resursi arī nav tomēr tik nozīmīgi un lieli, lai to dēļ būtu tā jācīnās. Arī vislielākais pretstats liberālisma pazīmēm šajā konfliktā ir saistīts ar demokrātisku valstu ideju. Tas, ka abas valstis ir demokrātiskas, nav radītājs, ka viņas karadarbību neuzsāks. Arī mūsdienās ne visas valstis ir kļuvušas pilnībā demokrātiskas, tāpēc liberāļu idejas nonāk pretrunās.
Reālisms ir vislabākā pieeja, lai analizētu konfliktu par Folklendu salām, jo šis konflikts būtībā tomēr bija cīņa par varu un interesēm, nevis valsts vajadzībām. Abām gan Argentīnai, gan Lielbritānijai iebrukums bija, lai atgūtu nacionālo lepnumu un atdzīvinātu nepatīkamu ekonomiku pēc lejupslīdes. …
Folklendu konflikts ir tā saucamais Folklendu karš, kas notika 1982. gadā starp Argentīnu un Apvienotu Karalisti par strīdīgām Folklendu salām. Folklendu salām ir arī cits nosaukums – Malvīnu salas. Pie tām pieder divas lielās un apmēram divsimt mazās salas. Tās atrodas 13 tūkstošus kilometrus no Anglijas un 400 kilometrus no Argentīnas . Viņu konflikts aizsākās jau vismaz simts gadus pirms tam. Šīs salas tika atklātas divreiz – 1690. gadā tās atklāja angļu jūrasbraucējs, un 1694. gadā tās atklāja franči. 19.gs. pēc neatkarības pasludināšanas, Argentīna sāka uzskatīt, ka šīs salas pieder viņiem. 1833. gadā, kad Apvienotā Karaliste tās ieņēma, izraisījās liela neapmierinātība starp Argentīnas iedzīvotājiem. 1981. gadā ģenerālleitnants Leopolds Galtiers ieņēma varu un nolēma šo problēmu sākt risināt un šis bija tas veids, kā nostiprināt savu varu un iegūt lielāku popularitāti sabiedrības starpā. Pats karš sākās, kad Argentīnas karaspēks okupēja salas. Britiem nācās uz šo reģionu sūtīt flotes operatīvo vienību, lai sakautu tur jau esošās Argentīnas flotes un gaisa spēku vienības un atgūtu argentīniešu okupētās salas. Karš ilga 74 dienas, jeb desmit nedēļas, līdz Argentīnas karaspēks padevās. Šī kara laikā gāja bojā 255 britu karavīri un 649 argentīniešu karavīri . Iemesls šim konfliktam galvenokārt bija neskaitāmie strīdi par šo salu piederību. Neviena no abām pusēm tā arī nepieteica īstu kara pieteikumu, un pati karadarbība lielākoties notika Atlantijas okeāna dienvidu daļā un teritorijās, kas kalpoja par kara iemeslu.
