-
Neiropātiskās sāpes un pacientu aprūpe pie tām
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
TEORĒTISKA DAĻA | 4 | |
NEIROPĀTISKO SĀPJU RAŠANĀS MEHĀNISMI. | 4 | |
KĀ RAKSTURO NEIROPĀTISKĀS SĀPES? | 4 | |
KĀ TIEK DIAGNOSCĒTAS NEIROPĀTISKAS SĀPES? | 5 | |
NEIROPĀTISKO SĀPJU IEDALĪJUMS | 5 | |
NEIROPATSKO SĀPJU TERAPIJA | 6 | |
SECINĀJUMS | 8 | |
IZMANTOTIE LITERATŪRAS AVOTI | 9 |
SECINĀJUMS.
Pēc izlasītas un analizētās literatūras varu secināt, ka:
• Neiropātiskās sāpes (NS) ir komplekss patoloģisks stāvoklis, kas ievērojami ietekmē cietēja dzīves kvalitāti.
• Neiropātiskās sāpes nav atsevišķa slimība, bet polietioloģisks sindroms ar vairākiem specifiskiem simptomiem un pazīmēm.
• Ir divi mehānismi, perifēriskais un centrālais
• Neiropātiskās sāpes – gan periferiskas, gan centrālās – uzskata par neirodeģeneratīvu procesu jeb slimību, kas noris hroniski, bieži vien neatgriezieniski, turpinoties gadiem. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgu terapiju sākt jau sāpju rašanās sākumā, lai iespēju robežās bremzētu tālākas deģenerātīvās pārmaiņas sāpju ceļos. Vienlaicīgi jāveicina neiroplasticitāte un reģenerācija.
• Slimnieki sūdzās nevis par sāpēm, bet gan par dedzināšanu, salšanu, durstīšanu, tirpšanu, vilkšanu, spiešanu, žņaugšanu, elektriskās strāvas sitienam līdzīgam sajūtām.
• Lai precizēt neiropātisku sindromu ir vairāki soļi, tādi ka Anamnēze, klīniskā izmeklēšana un diagnostiskie testi. Ir jānoskaidro vai pacientam ir nervu sistēmas slimība/pataloģija; vai sūdzības un sāpes ir neiropātiskas, atbilstošas šai slimībai. Ka arī ir specifiska izmeklēšanas metode – elektromiogrāfija.
• Neiropātiskām sāpem tiek pieškirtas kategorijas: iespējamas neiropātiskas sāpes; vārbūtējas neiropāiskas sāpes; noteiktas neiropātiskas sāpes.
…
Neiropātiskās sāpes (NS) ir komplekss patoloģisks stāvoklis, kas ievērojami ietekmē cietēja dzīves kvalitāti. Zināms vairāk nekā 300 diagnozes, kas var izpausties ar neiropātisko sāpju sindromu. Konstatēts vairāk nekā 300 diagnozes, kas var izpausties ar neiropātisko sāpju sindromu. Zināms, ka 7% līdz 8% populācijas Eiropā cieš no hroniskām neiropātiskām sāpēm. Apvienotajā Karalistē noteikta tipiskāko NS incidence populācijā desmit gadu laikā: pēcherpētiskā neiralģija sastopama 40 no 100 000 cieš fantomsāpes. Zināms, ka centrālās neiropātiskās sāpes piemeklē 8% insulta slimnieku, 2/3 multiplās sklerozes un 2/3 spinālas traumas pacientu. 10% gadījumu diabētiska perifēriska neiropātija ir sāpīga, 9-14% pēc herpes zoster ganglionīta rodas neiralģija. 1-3% pacientu pēc ķirurģiskām manipulācijām (herniotomijas, mastektomijas, torakotomijas u.c.) veidojas akūtas NS. Plašā pētījumā Vācijā 37% muguras sāpju pacientu konstatēts neiropātisko sāpju komponents.
Koledžas darbs.
