-
Sociālā darbinieka profesionālās darbības principi sociālā gadījuma risināšanā
Lāsma vērsās pie sociālā darbinieka dienestā, lūdza palīdzēt samaksāt komunālos pakalpojumus un dzīvokļa īri. Lāsmas noskaņojums ir depresīvs, viņa ir nervoza un uztraucās.
Risinot šo sociālo gadījumu sociālā darbinieka zināšanām un prasmēm jābūt balstītām uz sociālā darba vērtībām un uz reālu palīdzības nepieciešamības izvērtēšanu.
Darbs ar individuālu gadījumu ir viena no atšķirīgajām sociālā darba formām, kurā tiek strādāts ar individuālu klientu vai arī ar ģimeni. Aplūkotajā gadījumā, sociālam darbiniekam būs jāstrādā ar divām ģimenēm, kuras dzīvo kopā vienā dzīvoklī.
Dotajā gadījumā, sociālais darbinieks veica apsekošanu dzīves vietā. Tika izzināta ģimenes vēsture un tajā notiekošais un darbinieks kopā ar klientu, šajā gadījumā ģimeni, centās noteikt tās problēmas, kurās ir nepieciešama profesionāla iejaukšanās un palīdzība.
Šeit parādās ģimenes problēma - ģimenes disfunkcija. Te ir saskatāmas problemātiskas savstarpējas attiecības ģimenē, bezdarbs un līdz ar to materiālais trūkums, nevēlēšanās meklēt problēmas risinājumu, ģimenes sociālā atbalsta trūkums un sociālo attiecību veidošana ģimenē un ārpus tās.
Lai veiksmīgi varētu risināt šo sociālo gadījumu, sociālam darbiniekam ir jāpārvar klientu pretestība, nevēlēšanās iesaistīties savas problēmas risināšanā, jāieinteresē viņi, jāiegūst klientu uzticība un motivācija izmaiņām.…
Cilvēks ir sociālā un dabas būtne, ar savu raksturu, temperamentu, tautību un reliģijas piederību. Cilvēka dzīves līmenis ir atkarīgs no viņa apkārtējās vides, izglītības, ģimenes sastāva, materiālā stāvokļa. Katrs cilvēks, vai viņš ir pensionārs, bērns, pieaugušais vai pusaudzis, var nonākt dzīves krīzes situācijā. Tieši šajā brīdī vajadzīgi cilvēki, kuri var palīdzēt iziet no tās “bezcerīgās” (kā viņiem šķiet), krīzes situācijas. Tādi cilvēki esam mēs – sociālie darbinieki. Divu istabu dzīvoklī: vienā istabā dzīvo Lāsma (46 g.) un viņas dēls Aivars (17 g.), otrā – Lāsmas meita Ieva (24 g.), Ievas vīrs Raitis (25 g.) un viņu dēls Dins (5 g.). Lāsma ir otrās grupas invalīde, saņem invaliditātes pensiju, Aivars ne strādā, ne mācās. Ieva mājās pieskata Dinu. Raitim nav patstāvīgas nodarbošanās, tikai pagaidu darbi, jo noteiktu darbu strādāt nevēlās. Apmēram gadu nav maksāti komunālie pakalpojumi un īres maksa, atslēgts telefons. Ģimenei draud izlikšana no dzīvokļa. Bieži naudas trūkuma dēļ notiek strīdi. Nauda, ko nopelna Raitis, pārsvarā tiek tērēta pārtikas un apģērba iegādei.
