Svarīgi ir apzināties arī to, ka PSRS laikā Latvijā populārs bija ateisms, ko arī mācīja skolās, kas droši vien iespaidoja Vācieša nostāju pret reliģijas pārstāvjiem un pašu reliģiju.Autors arī sarkastiski iesmej par cilvēku uzskatu, ka viņu Dievs neredz viņu ikdienas netikumus ārpus baznīcas, pierādot, ka reliģija bieži vien tiek izmantota, lai liktu indivīdam justies labi par sevi:
“…sludiniet man, kā jūs mani šmaucāt un cik ļoti jūs ticējāt, ka, uz debesīm skatoties, es neko neredzēju šeit pat uz zemes, un nejūtu itin neko, un nedzirdu itin neko.”…
