Francija starpkaru periodā

„Pirmais pasaules karš (1918. – 1918.) izmainīja ģeopolitisko situāciju Eiropā un pasaulē. Kara rezultātā beidza pastāvēt Vācijas, Austroungārijas, Krievijas un Turcijas impērijas. Impēriju sabrukuma rezultātā veidojās virkne jaunu nacionālu valstu. Visās Eiropas valstīs, izņemot Krieviju, pārvaldes forma bija demokrātiska.” [6;146] Tradicionālās demokrātijas valstis bija ASV, Lielbritānija, Francija.
Vissmagāk Pirmajā pasaules karā cieta Francija. Tāpat kā citas valstis, tā pārdzīvoja dažādas grūtības. Lielāko daļu no tām bija izraisījis karš. Raktuves, rūpnīcas un dzelzceļi bija sagrauti. Ciemi, lauku saimniecības, meži un augļu dārzi bija izpostīti. „Pirmajā pasaules karā tika nogalināti gandrīz divi miljoni franču karavīru un civiliedzīvotāju.” [5;43]
Šī referāta mērķis ir noskaidrot, kā norisinājās Francijas attīstība 20.gs. starp Pirmo un Otro pasaules karu. Referātā tiks apskatīta Francijas politiskā, ekonomiskā un kultūras attīstība starpkaru periodā.

Francija pārdzīvoja vislielākās grūtības kopš tās dibināšanas 1871.gada. „Valsts attīstību kavēja diskusijas starp dažādām valdošajām partijām. Būdami neapmierināti ar valdību, daudzi franču vēlētāji balsoja vai nu par komunistiem, vai fašistu partijām. Baidoties no fašisma, partijas un organizācijas nolēma veidot koalīciju – īslaicīgu partiju apvienību.Tā ieguva nosaukumu Tautas fronte. Koalīcija apsolīja nosargāt republiku un demokātiju. 1936.gadā Tautas fronte, kuru vadīja sociālists Leons Blūms, ieguva vairākumu parlamentā. Blūma sastādītā valdība pārņēma daudzas idejas no ASV jaunā kursa. Lai izbeigtu streikus, kuru rezultātā samazinājās ražošana, valdība piekāpās dažām strādnieku prasībām. Blūms nacionalizēja Francijas Banku un ieroču ražošanā ieviesa daļēju valdības kontroli.…