Un vēl ir tādi cilvēki, kas vēlas klonēt sevi, tādejādi vēloties sasniegt mūžīgo dzīvi. Bet vai tas vispār ir ētiski klonēt cilvēku? Nedomāju vis, jo cilvēka klonēšana ir saistīta ar daudzām ētiskām un psiholoģiskām problēmām un turklāt tiek pārkāptas cilvēktiecības. Lai klonētu aitu Dolliju tika izlietotas 272 mēģenes, tātad 272 embriji nespēja attīstīties pareizi, un tika vienkārši iznīcināti. Lai gan daži embriji izdzīvoja tomēr tie slimoja un neviens no viņiem nespēja nodzīvoja līdz sirmam vecumam. Tātad, mēs tikai varam iedomāties, kas notiktu, ja mēģinātu klonēt cilvēku.
Noteikti, ka klonēšana ir cilvēces ieguvums. Klonēšana turpina savu attīstību, un kas zina, ko mēs to tās varam sagaidīt nākotnē, bet domāju, ka klonēšana pavērs cilvēkiem dažādas iespējas, piemēram, saglabāt sugu daudzveidību, paildzināt savu mūžu, un iespējams nākotnē klonēt cilvēkus zinātnieskiem mērķiem. Pašlaik sava veida klonēšana notiek pilnā sparā – tā ir ģenētiski modificētās pārtikas audzēšana. Tā jau tagad lielajam cilvēku daudzumam varētu sniegt milzīgus pārtikas resursus. Tas viss skan tik pozitīvi, bet vai mēs zinām to, kādas sekas tas atstās uz mūsu bērniem, mazbērniem vai vēl pēc ilgāka laika?! – to varam tikai izskaitļot, bet reālas situācijas atspoguļojumu, iespējams, ka pat nepiedzīvosim, bet to uz sevis izjutīs mums sekojošās paaudzes.
…
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, esam progresīva sabiedrība, kas attīstās dažādos virzienos, tomēr vēl joprojām viena no progresējošākajām nozarēm mūsdienās ir tieši medicīna (jaunas ārstēšanas tehnikas, jauni medikamenti, jauna pieeja utt.). Viens no medicīnas un visas cilvēces sasniegtajiem varoņdarbiem ir spēja klonēt, spēja izpētīt dažādas norises, pievēršoties to saknei – DNS. Darbs ar DNS ir aktuāls temats, jo ar klonēšanu varētu saglabāt dabas daudzveidību, šādi pavairojot gan dzīvnieku, gan augu sugas, gan, iespējams, spētu atgūt jau izmirušās dabas daļas; mēs varētu iegūt plašākas iespējas, lai labotu vai pilnībā aizstātu dažādus audus cilvēka organismā mēs varētu klonēt cilvēku. Pēc tā var spriest, ka klonēšana ir sabiedrības ieguvum ne posts. Klonēšana ir pavēruso cilvēkiem jaunas iespējas, iespējams, ka esam šīs nozares tikai pašā apakšā un savu ceļu esam tikai sākuši. Esejas turpinājumā tēzes, pierādijumi un mans viedoklis!
