-
Paulu Koelju "Vienpadsmit minūtes"
Šveicē viņa bieži bija starp ļaužu pūļiem, tomēr iekšēji Marija jutās ļoti vientuļa. Strādājot par ielasmeitu viņa bija zaudējusi savu uzticību cilvēkiem, viņa centās norobežoties no mīlestības: „Ja man nekas nepieder, man nav jātērē laiks, uztraucoties par lietām, kas nav manējās.”(..) Tikai pēc tam, kad Marija satika mākslinieku Ralfu Hartu, viņa saprata, ka ir cilvēks, kurš viņai ir iemācījis atkal uzticēties un kuru viņa var un grib mīlēt.
Autors uzskata, ka ielasmeitas bieži vien uzlūko tikai un vienīgi, kā šīs profesijas pārstāves, bet tiek aizmirsts par to, ka ielasmeitas ir sievietes, bieži vien mātes, meitas, draudzenes, ar savām jūtām un vēlmi mīlēt, un tikt mīlētām. Autos uzskata, ka cilvēkiem vairāk vajadzētu izvērtēt katras sievietes iemeslus, kādēļ viņas nodarbojas ar prostitūciju.
Manuprāt, šīs grāmatas autora skatījums uz šīm problēmām ir neprofesionāls. Autors ir pārāk skaisti aprakstījis ielasmeitu dzīves. Mūsdienās ir ļoti maz tādu ielasmeitu, kā Marija, kas ir tik zinātkāra, patstāvīga, mērķtiecīga un strādāja ar mērķi, lai nopelnītu naudu vecākiem.…
P. Koelju savā romānā „11 minūtes” raksta par brazīliešu meiteni Mariju, kas naudas dēļ izvēlējās pārdot savu ķermeni, un kļuva par ielasmeitu. Rakstnieks nenosoda galveno varoni, bet pavisam cilvēcīgi ielūkojas ielasmeitas dzīvē, domās un izjūtās. Romāna galvenā tēma ir sievietes – dzīves jēgas un mīlestības meklējumi. Marijai romāna gaitā jātiek galā ar dažādām problēmām: •nelaimīgu mīlestību pusaudzes gados, kuras dēļ viņa uzskatīja, ka visi vīrieši ir izmantotāji un pašlabuma meklētāji, •dodoties uz Šveici darba meklējumos, viņa satiek kādu vīrieti, kurš viņai sola spožu aktrises un modeles karjeru, taču šis vīrietis neizrādās nekas cits, kā viltnieks, un Šveicē viņai nākas naudu pelnīt ar prostitūciju, •viņa mēģina pelnīt naudu, lai atgrieztos atpakaļ Brazīlijā, nopirktu vecākiem lauku māju un sāktu jaunu dzīvi, (..)
