-
Pretdiabēta līdzekļi
Diētas principi CD pacientiem:
Galvenais mērķis ir nodrošināt tādu enerģijas daudzuma uzņemšanu ar uzturu, kas atbilst normālas ķermeņa masas tuvināšanai un uzturēšanai, vienlaikus nodrošinot organisma vajadzībām atbilstošu uzturvielu, vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu daudzumu. Lai izvairītos no krasām cukura līmeņa svārstībām, pirms maltītes injicētā īsas darbības insulīna analoga devai jāatbilst ogļhidrātu daudzumam maltītē. Latvijā ogļhidrātu saturu produktos vērtē, izmantojot maizes vienību. Par 1 MV sauc pārtikas produktu daudzumu, kas satur 12 g ogļhidrātu. Izstrādātas īpašas maizes vienību tabulas pacientiem. Piem. piens 0,5% 250 ml – 1 MV, rozīnes 1 ēd.k. – 1 MV, 1 paliels vārīts kartupelis – 1 MV, rupjmaize 1 plāna šķēlīte – 1MV. Dienā svārstās no 12 – 24 MV , atkarībā no dzimuma, ikdienas fiziskās aktivitātes. Piem. grilēta vistas gaļa MV nesatur, bet apviļāta miltos un olā satur aptuveni 1MV.
Ogļhidrātu daudzums neatšķiras no vesela cilvēka uztura, bet apmācīt pacientu motivēti izvēlēties produktus, atkarībā no tā, cik ātri uzsūcas, piem., ātri uzsūcas un strauji palielina cukura līmeni asinīs: medus, cepumi, kartupeļu biezputra, rozīnes, sulas u.c. var sekmīgi novērst hipoglikēmijas risku fiziskas slodzes gadījumā. Tos nevajadzētu lietot ikdienā. Ogļhidrāti, kas lēni uzsūcas asinīs un lēni palielina cukura līmeni, jālieto ikdienā: gandrīz visi dārzeņi, auzu klijas, graudu maize, kāposti, burkāni, u.c.
Mākslīgie saldinātāji: aspartāms, ciklamāts, saharīns nepaaugstina glikozes līmeni asinīs. Ja mākslīgos saldinātājus lieto lielā daudzumā, tie zaudē garšu, kļūst rūgti, ar metālisku garšu. Apgalvojumi, ka tie ir kaitīgi, līdz šim nav pamatoti, tomēr PVO iesaka ikdienā nepārsniegt maksimālās devas, piem., saharīns vidēji 11 tabl./d, ciklamāts – 21 tabl/d aspartāms 155 tabl/d
…
Cukura Diabēts – slimība, kam raksturīgs pilnīgs vai daļējs insulīna deficīts, kā rezultātā organisms nespēj izmantot glikozi enerģijas iegūšanai. Ar 1. tipa CD saslimst galvenokārt jauni cilvēki un bērni. Izšķiroša nozīme ir iedzimtības faktoram un vīrusinfekciju izraisītai autoimūnai slimībai, kas bojā bēta šūnas aizkuņģa dziedzerī. Sākas pēkšņi un attīstās strauji. Ar 2. tipa CD saslimst vecumā vai pāri pusmūžam, bet mūsdienās sastop arī jauniem cilvēkiem. Arī 2. tipa CD lielā mērā ir ģenētiski nosacīts. Slimība sākas pavisam nemanāmi, progresē lēni, ārstēšanā pietiekami ilgi labus rezultātus dod diēta un antidiabētisko tablešu preparāti. Slimības attīstību veicina – bagātīgs uztura patēriņš, mazkustīgums, stress un kaitīgie ieradumi. Slimības sākumā 2. tipa CD bieži medikamentozā terapija nav vajadzīga, pietiek ar izmaiņām diētā. CD var pievienoties citai slimībai (sekundārs diabēts), piemēram, aizkuņģa dziedzera iekaisumam, kur iet bojā dziedzera audi, tai skaitā Langerhansa saliņas – insulīna ražotājas.
