Aleatorika-[latīņu valodā alea –spēļu kauliņš; nejaušība.] –kompozīcijas tehnika 20. gs. Mūzikā, kad par noteicošo skaņdarba radīšanā un arī izpildīšanā tiek izvirzīts nejaušības princips. Skaņdarba pamatā ir patstāvīgi melodijas, harmonijas vai ritma kompleksi, arī nejaušas skaņu kombinācijas, ko iegūst ar izlozi, šaha figūru gājieniem, spēļu kauliņiem. Atskaņojot aleatoriskus skaņdarbus, izpildītājs drīkst izlaist atsevišķus fragmentus, mainīt kompozīcijas elementu secību, tos variēt. Aleatorika paver plašas iespējas interpretācijai, muzikālās ieceres radošam, individualizētam izpildījumam.
Aleatorika radās 20. gs. 50. gados kā sava veida reakcija sēriju tehnikas “totālajai organizētībai”.…
