-
Viljams Šekspīrs - renesanses ēnas puses
Džuljeta no kāzām nevar izvairīties, taču ir izdomāju plānu, kā likt visiem domāt, ka ir mirusi, taču patiesībā ieguvusi laiku, lai pagaidītu Romeo atgriežamies no trimdas. Džuljeta iedzer mūka Lorenco, Romeo uzticības personas, dotās zāles un iemieg. Diemžēl Romeo saņem vēstījumu, ka Džuljeta ir mirusi. Viņš ir sagatavojies neprātīgai rīcībai – arī viņš pats ir iegādājies indi, lai varētu mirt kopā ar savu mūža mīlu, bez viņas, viņa dzīvei nav jēgas. Romeo nesaņem laicīgi Lorenco ziņu, ka Džuljeta nāvi ir tikai inscinējusi, tādējādi mīlnieks vēlas ātrāk doties pie Džuljetas. Pie viņas kapa viņš satiek Parisu, abu starpā sākas divkauja, kurā uzvar Romeo. Romeo apguļas blakus mīļotajai un iedzerot nāvējošo indi, mirst. Kad Džuljeta pieceļas, tā nespēj ticēt tam, ka viņas mīļotais ir miris, un nav sagaidījis brīdi, kad viņa pieceļas, tāpēc paņem Romeo nazi un iedur sev krūtīs.
Luga būtībā beidzas nevis ar abu mīlētāju nāvi, bet gan ar sabiedrības atskārtumu, kas īsti ir noticis. Abām augstās kārtas dzimtām bija vajadzīga tik briesmīga nāve un satricinājums, kā viņu vienīgo bērnu aiziešana, lai beidzot apjēgtu sava aklā naida un ģimenisko principu amorālismu. Mīlas uzvara pār naidu. Un mīlniekiem tur jau būs klusēt, jo viņi tāpat paliks kopā..
…
Viljams Šekspīrs - renesanses ēnas puses. Vara un cilvēks. Noziegums un atbildība. Eksistenciālā izvēle. Viljama Šekspīra traģēdija „Hamlets” „Hamlets” ir pati garākā un viena no pazīstamākajām rakstnieka lugām, kā arī viena no traģiskākajām, grūti interpretējamām lugām. Tās notikumi norisinās Dānijā, kur dzīvo princis Hamlets. Viņš alkst atriebties sava tēva slepkavam, tēvocim Klaudijam, kurš nogalināja viņa tēvu, lai kāptu karaļa tronī un aprecēja Hamleta māti. Šajā Viljama Šekspīra lugā galvenais tēls Hamlets tiek atspoguļots kā gudrs, inteliģents, godīgs, dziļdomīgs un asprātīgs jauns vīrietis. Viņā ir apvienoti divu dažādu vecumu cilvēki – sākumā tas ir astoņpadsmit gadus jauns vīrietis ar asu prātu un bezbailību, taču beigās – kā trīsdesmit gadus jauns vīrietis, kurš cenšas saprast pasauli, cilvēkus, tos analizēt, un to var darīt tikai jau ar pieredzi bagāts vīrietis. Viņa pretrunīgā pasaules uztvere izpaužas neizpratnē par to, vai paši veidojam savu likteni, vai arī visa mūsu dzīve jau ir ierakstīta zvaigznēs, viņš šaubās un pārdomā dzīves patieso jēgu. Nemiera un uztraukuma cēloņiem, tiek meklētas atbildes. „ Būt vai nebūt - tāds ir jautājums. Kas prāta cienīgāk: vai ciest tās bultas, Ar ko mūs vajā ļaunais liktenis, Vai pacelt ieročus pret posta jūru Un izbeigt visu? Nomirt, aizmigt (..)
