Poēmas “Straumēni” autors vairākkārt norādījis, ka visas latviešu tautas nedienas radušās tieši pilsētās un ka vienīgais atjaunošanās un izdzīvošanas ceļš ir atgriešanās pie savām saknēm – pie zemes un zemniecības, arī pie patriarhālas kārtības, kāda gadsimtiem valdījusi latviešu ģimenēs.
Edvardu Virzu interesēja ne tikai Latvijas kultūras dzīve, bet arī valsts politiskie notikumi un to attīstība. Viņš bija Zemnieku savienības biedrs, un viņš uzskatīja, ka Latvijai ir vajadzīga vienpartijas vadība un ka valsti būtu jāvada spēcīgam vadonim. Par Latvijas galveno valstisko pamatu viņš uzskatīja zemi un zemniekus:
„Mūžīga ir ne tikai dzeja un augsti debesīs ieaudzis tornis, bet mūžīga ir arī ēka un valsts, par kurām nomodā stāv rūpīga saimnieka acs.”
…
