-
Atmiņu lāde
Otrā pasaules kara laikā visas ēkas palika savās vietās, taču vēl pat šodien mājas sienās no ārpuses ir redzamas šķembas, kas ir granātu sprāgšanas sekas. No nu jau mirušā vectēva dažus gadus atpakaļ varēja dzirdēt dažādus stāstus, ko viņš, savukārt, bija dzirdējis no savas mammas. Vectēvs, Miervaldis Salenieks šajā otrā pasaules kara laikā bija zīdainis, un “knapi” vien viņa mamma Emīlija Saleniece paspēja paņemt mazo zīdaini uz rokām pirms lidojošās šķembas viņu varēja nogalināt. Visam pagalmam pāri gāja fronte, kuri bija izveidojuši paši savu ierakumu pie gravas. Kā jau iepriekš minēts, māja un tai piederošās ēkas necieta, jo kaujas aktīvāk norisinājās Mežotnē, kas ir aptuveni 5 km no šīs mājas. Diemžēl, no laika, kad notika 2. pasaules karš fotogrāfiju nav, ko pievienot atmiņu lādei.
Nākošais laika posms, kas atstāja būtiskas sekas uz šo māju un tās piederošajām ēkām un zemi, bija Sovhoza laiks. Kā jau zināms, šis bija tas laiks, kad valsts lielākoties visu privatizēja un noteica cilvēkiem strādāt, tā izmaksājot viņiem algu. Par laimi, māja “Gravas” un tai piederošās ēkas netika privatizētas, taču saimniecība, proti, lielais lopu daudzums un labības un ganību lauki gan. Vecmāmiņas atmiņā palicis tas, ka katram varēja piederēt 0.15 hektāri zeme pārtikas izaudzēšanai un 0.40 hektāri priekš ganībām. …
Viss sākās 1863. gada 20. Septembrī, kad tika izdots likums par to, ka muižām piederošās mājas varēja pārdot, līdz ar to Jure Drengers par labu darbu Rundāles pilī 1871. Gadā drīkstēja no grāfienes Šuvālovas iegādāties māju „Lejnieki” (šobrīd „Gravas”) par 3900 rubļiem sudraba naudā. (skatīt attēlu nr.2) Balstoties uz pirkšanas un pārdošanas kontrakta (skatīt. Attēls nr.1) rakstītā, lai iegūtu nepieciešamo naudas summu „Lejnieki” mājas pirkšanai, Jure Drengers iestājās kredītsabiedrībā, kas noteica, ka noteiktā naudas summa ir jāatdod 37 gadu laikā. Pirmā iemaksa tika veikta 1871. Gadā 2. Novembrī un nauda pilnībā tika atmaksāta 1908. Gada 31. Martā.
