-
Sajūtas process saziņā
Intuīcija nozīmē informācijas apstrādi, izmantojot pieredzi , kas liekas svarīgāka nekā tieši uztvertais. Cilvēki ar attīstītu intuīciju ātri un it kā automātiski prot vienlaicīgi aktualizēt un „kombinēt” pieredzi vispār, galvenos un situatīvos mērķus, zemapziņas procesus . Ja sajūtas dominē, tās nav tikai reaktīva parādība, kas objektam neko nenozīmē, bet drīzāk aktivitāte , kuras laikā objekts tiek uztvers un pārveidots. Tāpat arī intuīcija , atrodoties dominējošā stāvoklī , ir nevis tikai uztvere, bet gan aktīva, radoša parādība, kas no objekta tikpat ņem, cik dod. Domāšana, emocijas un sajūtas ir nosacīti apspiestas, turklāt vislielākā mērā tas attiecas tieši uz sajūtām, tāpēc, ka tās kā sajūtu orgānu apzinātā funkcija visvairāk traucē intuīcijai. Turpinot iepazīties ar Junga teoriju, saprotu, kādēļ izraudzījos aprakstīt tieši sajūtu procesu, kaut augstāk minēju, ka izvēles pamatā ir fakts, ka esmu sieviete izrādās:
” intuitīvais tips bieži izmanto terminu „sajūtas”, jo viņam patiešām arī ir šīs sajūtas, taču viņš nebalstās uz sajūtām, - tās viņam kalpo tikai par atbalstu punktu priekšnojautu veidošanai. Tas notiek viņa zemapziņā. …
Pirms sāku rakstīt par konkrētu psihes procesu, uzskatu par nepieciešami mazliet aprakstīt psihi kā tādu. Kā terminam definīciju ir daudz, tas vien liecina par to, ka tā ir daudz pētīta un analizēta, jo cilvēki apzinās, cik lielu lomu psihe spēlē cilvēka dzīvē. Kopumā tā ir īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informacionāli regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just. „Caur” to mēs spējam uztvert aktīvu ārējās, objektīvās pasaules atspoguļojumu tēlos, domās, jūtās un rīcībā. Tā ir milzīgi plaša „joma” , kurā noteicošos procesus apzīmē ar vārdiem „neapzinātie” , „zemapziņas” procesi. Vairums gadījumos mēs nemaz nenojaušam savas jūtas, vēlmes, tieksmes, uzvedības motīvus. Visu iepriekš minēto un daudz ko citu apzināti/ neapzināti „vada” psihe, kas izpaužas un veidojas tieši darbībā . Temperatūru, krāsas, skaņas, smaržas, garšas, virsmas gludumu u.c. mēs uztveram pateicoties sevišķiem psihes procesiem, konkrēti – sajūtām. Sajūtas ir cita psihes procesa ( uztveres ) sastāvdaļa. Sajūtām un uztverei ir nesaraujamas saistības, tomēr, nezinu vai tas ir saistīts ar to, ka esmu sieviete vai nē, bet personīgi man tieši sajūtas ir viens no vadmotīviem lēmumu un situācijas izvērtēšanai kopumā. Sajūtu veidošanās un attīstība sākas ar pirmajām dzīvības dienām un to nodrošina iedzimta tieksme izzināt pasauli. Tādēļ ir tik svarīgi, ka bērnībā uzkrāj daudz sajūtu pieredzes, kas sekmē , pirmkārt, valodas emocionālo attīstību, otrkārt, dzirdes, taustes, redzes un garšu receptoru jūtīgumu, jo bērniem tie ir pastiprinātāki līdz ar to impulss ir spēcīgāks, kā rezultātā tieši bērnībā iegūtās sajūtas ir dažādu patiku/ nepatiku pamatā
