-
Ekstrasensi
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1 | Ievads | |
2 | Astroloģija | |
3 | Ekstrasensi | |
4 | Nostradams | |
5 | Eižens Finks | |
6 | Secinājumi | |
7 | Izmantotā literatūra |
Kas ir ekstrasenss, kādi ir pareģi, kādi viņu paredzējumi, kādi ir pareģu likteņi, tas viss apskatīts manā projektā. Kāpēc cilvēki tiecas izzināt savu nākotni, kā arī neaizmirsīsim cilvēku neticību ekstrasensiem un dažādu cilvēku mēģinājumi pierādīt paranormālo spēju eksistenci, bet vai tas ir sekmējis cilvēku ticību vairošanos šajos jautājumos? Domāju, ka ne. Bet to jau var spriest katrs pats, pēc apkārtējo cilvēku attieksmes. Tāpat kā katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties iet vai neiet pie pareģa, un ja iet, vai nopietnu iemeslu dēļ, vai tā pat joka dēļ, un pēc tam ticēt vai neticēt tam, kas tur ir rakstīts, ir katra paša ziņā.
Astroloģija vienmēr bijusi mācītu vīru pētījumu nodarbe. Viduslaikos, lai kļūtu par astrologu, bija jāzin latīņu, grieķu un dažkārt arī ebreju vai arābu valoda. Tas bija tādēļ, ka tolaik vairākums traktātu par astroloģiju bija sarakstīti klasiskajās valodās.
Turklāt bija svarīgi zināt matemātiku, jo astroloģijā, lai noteiktu planētu atrašanās vietas zināmos laikos, jāveic sarežģīti matemātiski aprēķini.
Astroloģija kļuva sevišķi iecienīta viduslaikos. Valdniekiem parasti bija savi galma astrologi. Slavenais Nostradams kalpoja par astrologu un ārstu trīs franču karaļiem. Tolaik astronomija un astroloģija attīstījās līdztekus.…
Ekstrasensi Ekstrasenss ir cilvēks, par kuru domā, ka viņam piemīt parapsihiskas jeb paranormālas spējas (parādības, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne). Mēdz būt dažāda veida ekstrasensi – tie, kas paredz nākotni, tie, kas paredz notikumus, tie, kas sazinās ar citiem cilvēkiem bez jebkādu zināmo maņu starpniecības un vēl daudzi citi. Šo spēju esību daudzi ir centušies pierādīt. Pirmie zinātniskie telepātijas pētījumi tika publicēti 1934. gadā, šos pētījumus veica Dž. Rains. Viņš lika pētāmajam cilvēkam sēdēt sev pretīm. Cilvēka uzdevums bija atminēt karti, kuru viņš pacēla no otrādi apgrieztas kāršu kavas (uz kārtīm bija attēloti vienkārši simboli, tādi kā aplis, kvadrāts, krusts un citi). Pēc tam minējumi un kārtis tika savstarpēji salīdzinātas. Taču šim eksperimentam bija vairāki trūkumi: zinātnieka neuzmanība varēja dot iespēju pētāmajam cilvēkam krāpties, kārtis varēja iezīmēt ar nagu, lai atkārtotos minējumos tās varētu pazīt
