-
Prakses problēmu analīze
Man bija dotas divas klases 4a un 1a klase. 4a man bija kā audzināmā, tāpēc tos iepazinu mazliet labāk nekā 1a klasi.
4a klasē nebija daudz bērnu – kādi 16. Uz sportu nāca vidēji 12 – 14 bērni. Šajā klasē visi bērni kā bērni. Izšķīrās 2 līderes meitenes un 1 līderis zēns. Tas vēl jau nebūtu nekas, bet klasē bija tās saucamais „klusais objekts”, kuru nez kāpēc visi apsaukāja, morāli apvainoja un gluži vienkārši abižoja. Aplī neviens ar viņu negribēja rokās sadoties, stundas sākumā un beigās, nostājoties vienā līnijā, no viņas visi stāvēja „pa kilometru”, vienmēr teica, ka viņa ir smirdīga, taukaina, netīra, pumpaina, neko neprotot un tā tālāk. Tas man jau tika pateikts pašā pirmajā stundā. Kaut gan šī meitene bija pilnīgi normāla – tāda kā citas – varbūt ne tik aktīva un enerģiska, bet gan intraverta. Varbūt arī tāpēc klasesbiedri viņu uzskatīja par citādu.
Kā es izgāju no šīs situācijas?! Es vienkārši stingri pateicu, ka man vienalga, ko Jūs darāt citās stundās, bet manās Jūs darīsiet to, ko es lieku un kā es lieku!!! Savādāk ierakstīšu piezīmi dienasgrāmatā, kas nez kāpēc viņus ļoti biedē.…
Tātad prakses problēmas... 1. Disciplīna 2. Klasesbiedru savstarpējās attiecības 3. Attieksme 4. Pienākumi un apziņas sajūta 5. ... 1. DISCIPLĪNA.... Sākšu ar to, kas bija ikvienam prakses dalībniekam problēma, proti, disciplīna. No sākuma bērni mūs kā skolotājus nemaz neuztvēra, bet gan tādus kā interešu objektus. Nepazīstami, tomēr interesanti. Pirmajās apmēram divās stundās bērni mūs iepazina un tad arī sāka taisīt visādus jokus un taustīt mūsu pacietību. Bet ar laiku, tomēr izdevās man panākt gan klusumu, gan arī cieņu pret mani kā pret skolotāju. Manuprāt, risinājums ir STINGRI nastādīt sevi jau pirmajās stundās, lai bērnus sapurinātu, tad var mazliet arī kļūt pielaidīgākiem, bet pats galvenais ir kā tu sevi pasniedz.
