-
Fragmentu analīze: Platons: "Teaitēts"; Albērs Kamī: "Mīts par Sīzifu"; Žans Bodriārs: "Simulakri un simulācija"
Nobeigums
Manuprāt, neskatoties uz to, ka šie teksti ir no dažādiem autoriem, saliekot viņus kopā veidojas ļoti labi apskatāma bilde. Cilvēku straujā attīstība, noslāņošanās. Ja nav kur likt naudu, sāk izmēģināt ko nebijušu, azartspēles, narkotikas, kas beigās noved pie bankrota. Sabiedrība kļūst izkropļota (sieviete + sieviete vai vīrietis + vīrietis). Vienreiz ziņās biju skatījusies, ka Anglijā (laikam), jau bērnudārza vecuma bērniem dod lasīt pasakas tādas, kā “Princis ar princi” vai arī “Manas māmiņas” un tml. Cilvēki pārstāj vairoties. Un tam visam blakus nāk modificētā pārtika, kā arī pievienotā ķīmija. Jo vairs nevar pateikt, cik īsti vecs ir produkts. Sanāk ka mēs pērkam labi saglabājušos puvušu produktu. Pie tā visa, viss kļūst samākslots. Cilvēki vairs paši īsti nezin ko vēlas un vairs nevēlas domāt, jo viņu vietā jau ir izlēmuši/izdomājuši citi – labi reklamēta prece – “Mēs zinām, ka Jums to vajag, pērciet”.
Kopumā, ja skatās, kas notiek pasaulē, paliek skumji. Lielākā daļa cilvēku nedomā par to, kur un kādā vidē augs viņu atvases. Mēs paši sevi lēni nogalinām.
…
Platons bija klasiskās senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrāta māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem domātājiem, kurš licis pamatus rietumu filozofijai un zinātnei. Iesauku “Platons” viņš ieguva skolā sava lielā auguma un plato plecu dēļ. Platona filozofiskā pasaule bija duāla. Tās bija lietas un idejas. Lietas pastāv subjektīvi – katram viena un tā pati lieta var šķist dažāda, bet idejas ir kaut kas nemainīgs. Albērs Kamī bija franču rakstnieks un filozofs, viens no eksistenciālisma iedvesmotājiem. Pats Kamī neuzskatīja sevi par filozofu. Kaut gan viņa darbiem tika pievērsta liela uzmanība. Atšķirībā no reliģiskajā eksistenciālisma, Kamī uzskatīja, ka vienīgais veids, kā cīnīties ar absurdu ir tā atzīšana. Viņš raksta par to, ka, lai saprastu iemeslu, kas liek cilvēkiem darīt bezjēdzīgus darbus? Pēc Kamī domām, tas lēnām noved pie dažādiem protestiem. Žans Bodrijārs bija viens no ievērojamākajiem intelektuāļiem. Dzimis 1929.g. Francijā., miris 2007.g. Viņš bija sociologs, kultūras kritiķis postmodernisma teorētiķis. Bodrijārs bija pirmais savā ģimenē, kas izglītojās universitātē. Pirms doktora disertācijas socioloģijā aizstāvēšanas, pasniedza vācu val. Licējā, pēc tam ir socioloģijas pasniedzējs Nanteras universitātē Parīzē.
