-
Skaņu izrunas traucējumi
Konspekts6 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Pedagoģija
Etioloģija:
1.1.Organiskie cēloņi:
sakodiena anomālijas [prognatja –augšžoklis ir sašaurināts un izbīdīts uz priekšu, tādēļ apakšējie priekšzobi nesakļaujas ar augšējiem; progēnija – pastāv apakšžokļa sašaurinājums un tā izbīdījums; abos gadījumos veidojas galvenokārt sigmatismi]
mēles defekti [ mēle var būt izteikti liela vai maza, šīs pazīmes visbiežāk novēro bērniem ar fiziskiem un intelekta attīstības traucējumiem;liela mēle izslīd starp zobiem, tās mazkustīguma dēļ veidojas starpzobu [interdentāls], piezobu [adentāls] sigmatismi; gara un šaura mēle ir par cēloni sānu [laterālam] sigmatismam; īsa mēles saite neļauj pacelties mēles galam pie cietajām aukslējām, tādēļ rodas grūtības skaņu „l”un „r” artikulācijā.
aukslēju uzbūves anomālijas – augstas cietās aukslējas traucē priekšējo mēleņu, it īpaši skaņas „r”izrunu, jo mēles galam grūti rast kontaktu ar aukslēju augšējo velvi. Zemas aukslējas kavē mutes dobumam veikt rezonatora funkcijas; aukslēju – mīksto, cieto šķeltņu gadījumos, rodas nazāla skaņu izruna.
zobu defekti [zobi ar lielām spraugām, jāskatās pēc piena zobiem, kad aug jaunie, tad šļupstēšana]
lūpu defekti. Lūpas var būt izteikti biezas, plānas, augšlūpa maza, saīsināta, bet apakšlūpa – liela, atkārusies. Lūpu šķeltnes neļauj tām pilnībā slēgties. Visos gadījumos traucēta lūpeņu – gan bilibiālo, gan labiodentālo izruna.…
Skaņu izrunas traucējumi, cēloņi, raksturs, pārbaude, korekcijas diferencēšanas etapi. Skaņu izrunas traucējumi ir ilgstoša, noturīga, literārās valodas normai neatbilstoša skaņu izruna, ko izraisa specifiski faktori un ko pilnīgi vai daļēji novērš koriģējoši attīstošā logopēdiskā darbība. Minētos traucējumus veicina – fiziskās[ bioloģiskās dzirdes pazemināšanās, artikulācijas aparāta uzbūves anatomiskie defekti, artikulācijas aparāta mazkustīgums, to ierobežotā funkcionēšana, fonemātiskās uztveres mazattīstība, nepietiekam uzmanības pievēršana bērna izrunai.Valodas apguves iespēja kļūst atkarīga no laika, kad vājdzirdība iestājas; no tās smaguma pakāpes un audzināšanas nosacījumiem, kuros bērns atrodas. Pavājinoties dzirdei, rodas skaņu diferencēšanās grūtības [ balsīgo un nebalsīgo līdzskaņu jaukšana, svelpeņu un šņāceņu aizstāšana, vārdu galotņu nesaklausīšana. Skaņu izrunas traucējumiem nav pieskaitāmas īpatnības, kuras nosaka dialekts, nepilnīgi apgūta valoda[ārzemnieciskais akcents],bērna runas vecumīpatnības, kuru cēlonis ir runas aparāta funkcionālais mazbriedums.
