-
Cukura diabēts
1. Aizkuņģa dziedzeris
1.1. Endokrīnā aizkuņģa dziedzera funkcijas un izdalītie savienojumi
Aizkuņģa dziedzeris ir gan endokrīnais dziedzeris, kas producē hormonus, gan eksokrīnais dziedzeris, kas producē gremošanas enzīmus. Patoloģiskas pārmaiņas aizkuņģa dziedzera endokrīnajā funkcijā izpaužas kā cukura diabēts. (1)
Aizkuņģa dziedzerī ir ap 1 miljons Langerhansa saliņu, kas izdala glikagonu un insulīnu, hormonus, kas regulē ogļhidrātu, tauku, proteīnu metabolismu. Langerhansa saliņas satur četru veidu galvenās šūnas un vēl divu veidu mazāk nozīmīgas šūnu. (1)
Divi retākie šūnu tipi ir:
1. Enterohromafīna šūnas, kas sintizē serotonīnu un ir iemesls aizkuņģa dziedzera audzējiem;
2. D1 šūnas, kas izdala VIP ( vasoactive intestinal polypeptide).
Četri galvenie šūnu tipi ir:
1.alfa šūnas ( 20%), kas izdala glikagonu,
2.beta šūnas (68%), izdala insulīnu un C peptīdu līdzīgos daudzumos,
3.delta šūnas (10%), kas izdala gastrīnu vai somatostatīnu, nomācot gan insulīna, gan glikagona sintēzi vai arī abus,
4.PP (2%)- aizkuņģa dziedzera polipeptīdu izdalošās šūnas. …
Insulīna galvenā funkcija ir veicināt glikozes transportu dažādās ķermeņa šūnās. Tās ir šķērssvītroto muskuļu šūnas ( ieskaitot miokarda šūnas) un taukaudi. Smadzenēm, sarkanajā asins šūnām, hepatocīti ( aknu šūnām) un beta šūnām nav vajadzīgs insulīns, lai notiktu glikozes transportam tajās. Glikozes transportu šajās šūnās veic insulīna neatkarīgās glikozes transporta molekulas GLUT2. Muskuļu šūnās glikoze tiek uzkrāta glikogēna veidā vai oksidēta, lai ģenerētu ATF. Taukaudos glikoze pirmkārt tiek saglabāta kā lipīds. Insulīns veicina aminoskābju uzņemšanu un proteīnu sintēzi, turpretim inhibē proteīnu degradāciju. Kopumā insulīns samazina asins glikozes līmeni, tas arī atvieglo K + intacelulāro transportu. (1,5) Insulīns nodrošina:
