Es izlasīju Ingas Ābeles ‘’Dievs savus putniņus sargā’’ stāsta fragmentu.
Teksta nolūks ir rosināt pārdomas par pieaugšanu un laika ritumu, kā arī savas identitātes atrašanu.
Galvenā varone tekstā ir māte, kura sākotnēji vēro savas pieaugušās meitas Ainu un Ilmu no debesīm jeb aizsaules un atminas viņu bērnību (citāti) ‘’atceros, kad meitas vēl bija mazas, liku viņas gulēt” un “tur ir iecirsta stendere, kad meitas augas, viņas bija jānomēra”.
…
