-
Sociālā nevienlīdzība, stratifikācija, mobilitāte
Stratifikācijas sistēmas.
Šajā iedalījumā pastāv četras galvenās sistēmas – vergturība, kastas, dzimtbūšana un sociālās šķiras. Katrā stratifikācijas sistēmā var iekļaut vairākus elementus no vairāk nekā viena tipa.
1.Vergturība. Tā ir vistrakākā forma atzītajā sabiedrības nevienlīdzībā, kurā var iesaistīties cilvēks individuāli vai arī cilvēku grupas. Raksturīgākā iezīme šai sistēmai ir tāda, ka vergi pieder kādai konkrētai personai. Vergi legāli, tas ir, atļauti ar likumu apstrādā, apkopj saimnieka īpašumu, dzīvniekus, mājas utt. Vergturība var būt dažāda veida gan ikdienišķa, gan vergs var būt kā gūsteknis, gan verga statuss var būt mantots, bet arī pastāvēja tāds likums, ka tika īstenotas rasistiskās un legālās barjeras, lai aizkavētu brīvu vergu iekļūšanu citās valstīs. Verdzība būs nepieciešama visos laikos, lai saimniekiem, īpašniekiem būtu kāds, kas padara vajadzīgos darbus, bet par noteiktu atalgojumu.
2. Kastas. Tās ir pārmantotas kārtas, parasti ar reliģiozu nostāju, to tā kā nosacīti nav iespējams mainīt. Kastu reliģijā viscaur asociējas Hindu ticība, kas ir raksturīga Indijā, Šrilankā un Pakistānā. Šajās zemēs pastāv noteiktas sabiedrības grupas, kuras locekļus vieno sociāla vienlīdzība un sociāla pārmantojamība un kura neuztur kontaktus ar citām sabiedrības grupām, kā arī stingri sargā savu noslēgtību un savas kopīgās intereses un sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas. Kastām ir savas paražas un likumi, kas tiek pārmantotas jau tikko kā bērnam piedzimstot no saviem vecākiem. Katrs kastas piederīgais pārstāv tikai vienas, noteiktas ticības funkciju. Piemēram, ir čūsku dresētāji, automašīnu vadītāji u.c. …
Sociālā nevienlīdzība raksturo katra cilvēka personisko stāvokli sabiedrībā, kas raksturo viņu pēc dažāda iedalījuma turīguma, prestiža vai varenības ziņā, atrodoties sabiedrībā. Visām kultūrām ir raksturīgi dažādi iedalījumi pēc sociālās nevienlīdzības. Tā ir nenovēršams rezultāts no sociālās stratifikācijas šīm pašām pārliecinātām cilvēku grupām, lai viņi kļūtu „augstāki” sociālajā iedalījumā, kontrolētu resursu iedalījumu, turētu savās rokā varu un saņemtu īpašu izturēšanos.
