Par feodāļiem parasti kļuva aristokrāti. Zemnieks bija praktiski brīvs cilvēks, viņam varēja piederēt lopi, darbarīki, viņš varēja veidot savu ģimeni, bet vienīgais ierobežojums bija tas, ka zeme, uz kuras viņš strādāja, piederēja zemes saimniekam, respektīvi, feodālim. Tas nozīmēja, ka zemniekam nepiederēja pilnīgi nekāds savas zemes īpašums, kuru pārvaldīt pēc saviem principiem un uzskatiem. Lai gan mūsdienās ir izdoti likumi par zemes apsaimniekošanu un uzturēšanu, tomēr