1.Akvīnas Toms par likumiem un dabiskajām tiesībām, likumu ievērošanas nepieciešamību.
1224. - 1274. g. Ievērojams katoļu teologs un tiesību filozofs- dabisko tiesību skolas pārstāvis.
Akvīnas Toms dzīvo periodā, kas seko pēc tumšā viduslaiku perioda, tas ir sholastikas periods.
Romas katoļi ierosināja pieņem Akvīnas Toma filozofiju par oficiālo.
100 gadus vēlāk Toms kļūst par oficiālo Katoļu baznīcas filozofu. 1323.g. viņu pasludina par svēto. Katoļu svētais (universitāšu un augstskolu aizbildnis).
Sāk attīstīties reliģisks filozofijas novirziens, ko dēvē par neotomismu.
Toma laikā pāvesta vara ir neierobežota un ir ļoti liela ietekme uz laicīgo varu.
Akvīnas Toma uzskati:
Uzdod jautājumu - vai pasaule tiek vadīta no Dieva gribas vai pēc Dieva intelekta?
Akvīnas Toms runā par labu prātam un uzsver cilvēka nozīmi;
Cilvēka nozīme:
Cilvēks Akvīnas Toma filozofijā ir pamatjautājums – mērķis.
Viņš uzskata, ka, lai veidotu sabiedrību cilvēks nevar izmantot labumus baudīšanas ceļā.
Cilvēkam ir jāizmanto kaut kas vairāk.
Sabiedrība ir jābalsta uz kaut ko, kas ir pārāks par pašu cilvēku.
Viss ir jābalsta uz mūžīgām vērtībām, jo tikai tās ir paliekošas.
Ticība un prāts nevar atrasties pretrunā vienā cilvēkā, jo tās abas ir dotas no Dieva. …
1. Akvīnas Toms par likumiem un dabiskajām tiesībām, likumu ievērošanas nepieciešamību. 2. H. Grocijs par dabiskajām tiesībām. 3. S. Putendorfa mācība par pienākumiem. 4. B. Spinozas izpratne par dabiskajām tiesībām. 5. T. Hobss par dabiskajām tiesībām un cilvēka dabisko stāvokli. 6. Dž. Loka izpratne par dabas likumiem. 7. Dž. Loks par publiskās varas tiesībām. 8. Ž. Ž. Russo un dabiskās tiesības. 9. Ž. Ž. Ruso par indivīdu un indivīdu kā sabiedrības locekli. 10. Šarls Luijs de Monteskjē par valsts varas dalīšanu. 11. I. Kanta izpratne par dabiskām tiesībām. 12. Dabisko tiesību atdzimšana 20. gs.
