-
Vai dalība Eiropas Savienībā ir mainījusi Latvijas kā starptautiskās sistēmas vienības identitāti?
Latvijas valsts galvenais uzdevums nav saistīts tikai ar aizsardzību, Latvijai ar citām valstīm varētu būt ilgtermiņa intereses, kas konstruējas ar valstu identitāti. Visi politikas subjekti ar laiku mainās, mainoties reālitātei un situācijai, kas rada jauno identitāti, kas savukārt iespaido politiskos procesus.
Latvijas valsts rīcība starptautiskajā arēnā neizpaužas vien tirdzniecisko līgumu noslēgšanā un tirdzniecības apmēru palielināšanā, tā ir vērsta gan uz ekonomisku, gan militāro, gan kulturālo, gan sociālo sfēru. Latvijas valsts rīcība starptautiskajā arēnā jeb ārējā politika ir vienots veselums ar iekšpolitiku, realizējot vienas un tās pašas pamatintereses sabiedrisko procesu ietekmēšanā savas sabiedrības un valsts labā. Atgūstot neatkarību Latvijai bija stingri jānolemj, kādu attīstības kursu tā izvēlas. Par Latvijas ārpolitikas virziena noskaidrošanu liecināja vēlme iestāties ES un integrēties Eiropas Savienībā. Tieši šis lēmums lielākā mērā noteica Latvijas tālāko attīstības virzienu. Šobrīd būtībā visa mūsu valsts ārpolitika un iekšpolitika lielākā vai mazākā mērā saistīta ar ES. Bet savienības identitāte arī mainījās, tā ir atšķirīga nekā bija pirms 2004. gada paplašināšanas. Līdz 2004. gadam Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzība bija nodrošināta ar pastāvīgu savienības paplašināšanu, vēlme iestāties Eiropas Savienībā piespieda valstis izpildīt konkrētus soļus integrēšanai kopienā. …
Neoreālisti cenšas pētīt identitāti kā politiskā procesa pastāvīgus elementus, ar kuru palīdzību viņi raksturo militārā spēka ietekmi uz ārpolitisko valstu stratēģiju. Pēc neoreālisma pieejas piekritējiem, manuprāt, dalība Eiropas Savienībā nav mainījusi Latvijas kā starptautiskās sistēmas vienības identitāti. Dalība Eiropas Savienībā nevarēja nekādā veidā ietekmēt Latvijas kā valsts identitāti, jo Latvijas intereses, neskatoties uz to, ka viņa ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī NATO līgumvalsts nav mainījušas kopš iestāšanos Savienībā. Neskatoties uz iespējamo starptautiskās arēnās kursa maiņu, Latvijas intereses palika nemainīgas, tāpat kā arī citu valstu identitāte, jo neoreālisms ignorē jautājumus par identitātes veidošanos, un tas, ka klasiskā reālisma uzsvars tiek likts uz interesēm, balstītām uz tiekšanos pēc varas. Valstu mērķi un lomas ir identiskās, visi tiecas pie suverenitātes, drošības un ekonomiskās labklājības, tas savukārt ,pēc neoreālisma pieejas piekritēju domām, vājina starptautiskās sistēmas vienotību, jo viņu elementi neatrodas funkcionālā divpusējā atkarībā.
