-
Vācijas kanclera Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas atspoguļojums Latvijas laikrakstā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | 20.gadsimts Latvijā un pasaulē | 4 |
1.1. | Latvija 20.gadsimtā un 30.gados | 4 |
1.2. | Pasaule un Vācija 20.gadsimtā un 30.gados | 5 |
2. | Prese Latvijā 20.gs 30.gados | 9 |
3. | Laikraksta „ Latvijas Kareivis” 1.- 8.augusta numuru analīze | 10 |
Secinājumi | 12 | |
Izmantotā literatūra | 13 | |
Pielikums | 14 |
Secinājumi
Izpētot teorētisko materiālu par Ādolfa Hitlera nākšanu pie varas 1934.gada 2.augustā un to kāda bija Latvija tajā laikā var spriest par to, ka Latvijas prese netika tik ļoti ierobežota, kā sākotnēji varētu likties spriežot tikai pēc laika posma, kad darbība risinās. Vienīgais ko varēja ievērot ir tas, ka raksti laikrakstā „ Latvijas Kareivis” bija notikumu atstāsti, tajos nefigurēja kāda personiskās domas par tajā laikā notikušo, vai tās būtu kādas autoru domas vai arī kādi Latvijas varas vīru viedokļi.
Izvērtējot informāciju, kas tika pasniegta latviešu lasītājam, šī sniegtā informācija bija kvalitatīva un tā tiešām atbilda Vācijā notiekošajiem notikumiem. Informācija tika sniegta lasītājiem ļoti ātri, piemēram, nākošajā dienā jau no agra rīt pēc prezidenta Paula fon Hindenburga nāves, jau laikrakstā tika ziņots par to. Vērtējot sniegto ziņojumus, latviešu sabiedrība tika turēta pietiekamā informētībā par notikumiem Vācijā un tai pat laikā ievietojot vairākas reizes saistības, vai tā būtu prezidenta Kvieša vai Kārļa Ulmaņa līdzjūtības izteikšana Ādolfam Hitleram un viņa tautai par lielo zaudējumu un viņa atbildes telegramma, kurā jaunais valsts galva pateicas visai latviešu valdībai par izteikto līdzjūtību, tas radīja latviešiem sajūtu, ka viņi tiek iesaistīti šajā notikumā un iespējams radīja vēlmi vairāk uzzināt jaunu informāciju par Vācijā notiekošo.
Vērtējot rakstu emocionālo nokrāsu, nevarēja spriest par to, ka rakstu autori jebkādā veidā būtu negatīvi vai iebiedēti noskaņoti pret fīreru, taču šī sajūta izpaudās šajās dažās rindiņās, kur tika rakstīts par citu valstu, piemēram, Francijas, Itālijas un Austrijas pausto viedokli par Hitlera nākšanu pie varas. Lasot šos nelielos rakstus varēja just bailes un neziņu par nākotni no šo valstu puses, jo skaidri tika parādīts, ka šīs valstis neuzticas Hitleram kā valsts vadītājam un pauda reālus uzskatus, ka tajā momentā ir pastāv liela neziņa par visu gaidāmo nākotni, kad vairs nav prezidenta Hindenburga, kurš spētu noturēt Ādolfu Hitleru grožos.
Pētījums arī apstiprināja to, ka ir iespējams mainīt viedokli par šo fīreru kā par personību, jo apskatot šos notikumus nevarēja saskatīt nekādas agresijas vai piespiedu varas atņemšanu. Hitlers to visu panāca mierīgā un likumīgā ceļā ar savu tautas atbalstu.
…
VĀCIJAS KANCLERA ĀDOLFA HITLERA NĀKŠANA PIE VARAS VĀCIJĀ 1934.GADĀ ATSPOGUĻOJUMS LATVIJAS LAIKRAKSTĀ „LATVIJAS KAREIVIS” 1934.GADA 1.AUGUSTS - 8.AUGUSTS Lielākoties izdzirdot Ādolfa Hitlera vārdu pirmās asociācijas cilvēkiem rodas par Vāciju, par lielo tirāniju, ebreju genocīdu un bailes iedvesošu diktatoru. Taču ne katrs zina to kā tieši Hitlers nāca pie varas Vācijā, cik likumīgi un savā ziņā mierīgi tas notika. Uzskatot šo austrieti par briesmoni, kurš kā zināms ir vainojams pie neskaitāmu cilvēku izlietām asinīm, reti kurš apzinās to, ka fīrers savu tituli ieguva godīgā ceļā ar savas tautas atbalstu
