-
Publiskās privātās tiesības
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| 1. | Publisko un privāto tiesību izcelšanās, to būtība | |
| 2. | Publisko tiesību iedalījums | |
| 2.1. | Konstitucionālās tiesības | |
| 2.2. | Administratīvās tiesības | |
| 2.3. | Krimināltiesības | |
| 3. | Privāto tiesību iedalījums | |
| 3.1. | Civiltiesības | |
| 3.2. | Darba tiesības | |
| 3.3. | Cilvēktiesības | |
| 4. | Privāto un publisko tiesību savstarpējā mijiedarbība | |
| 4.1. | Publisko un privāto tiesību atšķirīgais un kopīgais | |
| 4.2. | Starptautisko privāto un publisko tiesību kopējais un atšķirīgais |
Tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība, ko jurisprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu. Publiskās un privātās tiesības kā tiesību iedalījumu izdalīja Romas jurists Ulpiāns, lai zinātu kādās attiecībās atrodas indivīds pret sabiedrību.
Vietās, kur nav virskundzības un padoto, nevar būt nekādas runas par tiesībām un organizētu sabiedrību. Tomēr virskundzība pār padoto nevar būt absolūta, tai ir jābūt zināmās robežās. Ja šī virskundzība ir pārkāpusi savas robežas, tad indivīds pārvēršas par vergu, kuram nav ne tiesību, ne savas dzīves. Tādēļ katram indivīdam ir sava tiesību sfēra, kurā viņš ir pilnīgi neierobežots un brīvs, kaut arī daļu tām ierobežo valsts. Tāpēc arī nepieciešams šo tiesību sadalījums - publiskās un privātās tiesībās.
Tās tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātās tiesības, bet tās tiesības, kur atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības. …
publisko privāto tuiesību iedalījums un savstarpējo attiecību mijiedarbība
