2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Labas likumdošanas princips | 5 |
| 2. | Vai likums pieņemts, ievērojot NA paredzēto kārtību | 8 |
| 3. | Vai likums izsludināts un publiski pieejams | 11 |
| 4. | Vai likums ir skaidri formulēts un saprotams | 12 |
| 4.1. | DAL 48. panta iztulkošana ar gramatisko iztulkošanas metodi | 13 |
| 4.2. | DAL 48. panta iztulkošana ar sistēmisko iztulkošanas metodi | 14 |
| 4.3. | DAL 48. panta iztulkošana ar vēsturisko iztulkošanas metodi | 16 |
| Kopsavilkums | 19 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 20 |
KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autore izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Likumprojektu virzīšana steidzamības kārtā, kā arī nopietnu un sasteigtu lēmumu pieņemšana krīzes laikā, kaitē likumu kvalitātei.
2. Labas likumdošanas principa ievērošana sekmē iedzīvotāju uzticēšanos valstij.
3. Tagadējās redakcijas Dzīvnieku aizsardzības likuma 48.panta tapšanas procesā nav notikušas konsultācijas ar ekspertiem, nav notikuši sabiedrības informēšanas pasākumi, kas norāda uz to, ka likuma kvalitāti ir nepieciešams uzlabot.
4. Likdevējam būtu jāveic likumprojekta ex post analīze, lai noskaidrotu, vai tas ir sasniedzis nospraustos mērķus, ir kvalitatīvs, un vai būtu nepieciešams to pilnveidot.
5. Autore iesaka krīzes laikā pieņemtās likuma normas, precīzāk, dzīvnieku aizsardzības likuma 48. pantu, izskatīt tagad - bez steidzamības kārtības, ievērojot sabiedrības, atbilstošo iestāžu un ekspertu viedokli, kā arī morāles un ētikas principus.
6. Darba autore uzskata, ka atgriešanās pie vēsturiskā Dzīvnieku aizsardzības likuma 48.panta – aizliegt dzīvnieku nokaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas, uzlabotu tiesību normas kvalitāti un nodrošinātu labāko iespējamo izturēšanos pret lauksaimniecības dzīvniekiem.
7. Aizliegums Latvijā nokaut dzīvniekus pēc reliģisko kopienu tradīcijām neiekmētu reliģijas brīvību, ja būtu iespēja attiecīgos produktus importēt no citām valstīm, jo šajā situācijā reliģijas izpausmei ir nepieciešams nevis gaļas radīšanas process, bet gan beigu produkts – reliģiski iegūta gaļa. Tātad nebūtu likuma pretrunas ar Satversmes 99.pantu.
…
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir labas likumdošanas principa nozīme dzīvnieku aizsardzībā. Lai šo mērķi sasniegtu, autore ir izvirzījusi šādus uzdevumus: 1) Izpētīt labas likumdošanas principu, tā elementus un piemērošanu praksē; 2) Veikt Latvijas dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo tiesību aktu izpēti, kā arī iepazīties ar strīdīgākajiem dzīvnieku aizsardzības jautājumiem; 3) Attiecināt labas likumdošanas principu uz Dzīvnieku aizsardzības likumu un tā pantiem, analizēt, vai princips ir ievērots attiecīgā likuma tapšanā; 4) Izdarīt secinājumus par labas likumdošanas principa nozīmi dzīvnieku aizsardzībā. Sniegt priekšlikumus.
