Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.02.2022.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 1.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 2.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 3.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 4.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 5.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 6.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 7.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 8.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 9.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 10.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 11.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 12.
  • Prezentācija 'Atoms un kodols', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Izotopi
Viena un tā paša ķīmiska elementa atomu kodoli var atšķirties ar neitronu skaitu N tajā.
Ķīmiskā elementa atomu paveidus, kuru kodoliem ir atšķirīgs neitronu skaits, sauc par izotopiem.
Piemēram, ūdeņradim ir trīs izotopi: – parastais ūdeņradis, – deitērijs un – tritijs.

Radioaktīvā sabrukšana
Radioaktivitāte ir dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, kā rezultātā veidojas jauni, atšķirīgi kodoli (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija). 

Galvenie sabrukšanas veidi ir α, β un γ sabrukšana.
α sabrukšanā no kodola izlido α daļiņa ( ),
β sabrukšanā – elektrons vai pozitrons
, bet γ sabrukšanā – kvants.

Atlants