-
Elpošana
Augu elpošana
Aerobi organismi
Patērē skābekli un izdala ogļskābo gāzi.
Skābeklis iekļūst caur atvārsnītēm, kas regulē gāzu maiņu.
sauszemes augiem – lapu apakšpusē,
ūdensaugiem – lapu virspusē.
Gāzu maiņa notiek gan dienā, gan naktī.
Dienā – fotosintēzes laikā izdalītais skābeklis nonāk mitohondrijos, pārpalikumi difundē ārā caur membrānu, šūnstarpām, elpošanas dobumiem un atvārsnītēm.
Naktī – neizdala skābekli, bet patērē to.
Dzīvnieku un cilvēka elpošanas orgānu sistēma
Elpo ar visu ķermeņa virsmu (vienšūnas
organismi un vienkāršākie daudzšūnu organismi –
zarndobumaiņi, plakantārpi,
veltņtārpi, adatādaiņi, zemāk attīstītie vēži, daļa
posmtārpu) – skābeklis nonāk tieši šūnās vai
asinīs.
Skābekļa piegādi un ogļskābās gāzes aizvadīšanu no šūnas veic asinsrites orgānu sistēma.
Zivs elpošnas sistēma
Uzņem skābekli un izdala ogļskābo gāzi caur žaunām (ūdensdzīvnieki)
Žaunas ir ķermeņa izaugumi, kuriem tuvu atrodas kapilāru tīkli.
ārējās žaunas – daudzsartārpiem, abinieku kurkuļi
iekšējās žaunas – gliemenēm, zivīm
…
Iedalījums Anaerobi organismi – enerģiju ražo bezskābekļa vidē. Obligātie anaerobi – spēj dzīvot tikai bezskābekļa vidē. Fakultatīvie anaerobi – gan bezskābekļa, gan skābekļa vidē. Galvenokārt tie ir prokarioti (baktērijas, raugs), un eikarioti, kas ir pielāgojušies bezskābekļa videi (cērmes, lenteņi). Plaušas ir pasīvs orgāns Gaisa ieplūde un izplūde notiek miera stāvoklī un nodrošina krūškurvja vai diafragmas kustības. Savelkoties ribstarpu un diafragmas muskuļiem – notiek ieelpa, muskuļiem atslābstot – izelpa. (zīdītājiem, cilvēkiem) Mutes-rīkles dobumam paplašinoties un sašaurinoties, gaiss plūst plaušās un ārā no tām (abiniekiem)
