-
Stāsts un diskurss: rimeiki. "Operas spoks"
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 5 | |
1. | TEORĒTISKĀ DAĻA | 7 |
1.2. | Naratīva jēdziens | 7 |
1.3. | Rimeiku veidošana | 11 |
2. | METODOLOĢIJA | 12 |
2.1. | Kontentanalīze | 12 |
2.2. | Semiotiskā analīze | 13 |
3. | EMPĪRISKĀ DAĻA | 15 |
3.1. | 1925.g. „Operas spoks” analīze | 16 |
3.2. | 2004.g. „Operas spoks” analīze | 17 |
3.3. | 1925.g. un 2004.g. filmu salīdzinājums | 20 |
SECINĀJUMI | 23 | |
IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI | 25 |
SECINĀJUMI
Lai gan mūsdienās lielākā daļa kinomīļu par rimeikiem izsakās diezgan negatīvi, uzsverot, ka klasika paliek klasika, „Operas spoka” gadījums nav no tiem klasiskajiem, jo šis ir spilgts pierādījums tam, ka rimeiku veidošana ne vienmēr ir nosodāma. Darba autore ir diezgan pārliecināta, ka pasaulē šodien neviens nezinātu filmu „Operas spoks”, kas tika uzņemts 1925.g, ja vien tam netiktu veidoti rimeiki. Un šī filma nebūtu ieguvusi tādu pasaules slavu, ja nebūtu 2004.g. rimeika. „Endrjū Loida Vēbera (Andrew Lloyd Webber) ''Operas Spoka'' filma vēl šobrīd turpina slavas gājienu visā pasaulē - tā ieņēmumi ir aptuveni 5 miljardi un šis skaitlis turpina augt.”
Noskatoties 1925.g. uzņemto filmu, kas ir oriģinālais ekranizējums 1910.g. sarakstītajam romānam, darba autore secina, ka ļoti liela loma ir tieši tam, ka šī filma ir bez skaņas. Līdz ar to, lielu iespaidu uz skatītāju atstāj tieši kustības, cilvēku sejas izteiksmes, kas ir krietni vien pārspīlētas – spilgts piemērs ir brīdis, kurā skatītāji ierauga operas spoka seju un šausmās sastingst savos krēslos. Darba autore izdara pieņēmumu, ka mūsdienu skatītājam šī filma varētu šķist naiva un garlaicīga, jo filmas vēstījums ir bez zemteksta, kā arī diskurss (veids), kādā tā pasniegta ir ļoti vienkāršots – nesarežģīts ir montāžas paņēmiens, filmas stāsts norisinās 1-3 telpās, stāsta darbojošās personas ir nedaudz, lai skatītājam nebūtu grūti uztvert filmu, kā arī dialogi tiek rakstīti un likti iekšā filmas kadros.
Savukārt, pēc 2004.g. rimeika noskatīšanās, darba autore secina, ka rimeiks ir izdevies daudz veiksmīgāks par oriģinālu, tomēr šeit noteikti jāņem vērā arī 1925.g. nelielās iespējas, salīdzinot pret 21.gadsimtu. 2004.g. rimeika panākumu atslēga ir A.L.Vēbera mūzika, kuru zina pat tie, kas nav redzējuši filmu. Šī mūzika, kas caurvij visu filmas stāstu, liek skatītājam izdzīvot katra varoņa emocijas – sāpes, prieku, šaubas, dusmas, izbailes, kaisli. Šajā filmā izmantotas grandiozas tehnikas, stāsta vēstījums ir sarežģīts, skatītājam pašam daudz jādomā līdzi, jāsecina. …
Darba teorētiskajā daļā aplūkota vēstījuma (naratīva), diskursa teorija un rimeiku veidošana. Metodoloģiskajā daļā veikts kontentanalīzes un semiotiskās analīzes apraksts. Empīriskajā daļā, pēc metodoloģijas daļā apskatītās literatūras, veikta semiotiskā analīze R.Džuliana 1925.g. filmai „Operas Spoks” un Dž. Šūmahera 2004.g. veidotajam rimeikam „Operas spoks”, kas slavens ar A.L.Vēbera mūziku. Veiktais empīriskais pētījums atklāj, ka 2004.g. rimeiks ir ļoti līdzīgs 1925.g. veidotajam oriģinālajam ekranizējumam, kā arī 2004.g. rimeiks, neskatoties uz sabiedrībā valdošo negatīvo viedokli par rimeiku veidošanu klasikai, padarījis šo stāstu par pasaulslavenu un tiek uzskatīta par vienu no vispelnošākajām filmām visā pasaulē vēl šobaltdien.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
