-
Juridiskā retorika un prezentēšanas prasme. Runas analīze
Tā kā nav nodrošināta sākotnēja atgriezeniskā saite, rodas sajūta, ka oratorei nav bijusi vēlme šo vēstījumu paskaidrot tā, lai to saprastu visi. Publiskās runas pamatā ir stāsts, kuram intelektuāli vai emocionāli ir jāietekmē visa publika, tieši neuzrunājot atsevišķus indivīdus, bet gan visu publiku caur indivīda pieredzi, tā teikt, runai jāizraisa rezonansi ar katra publikas indivīda pieredzi. Publiskā runa pakļaujas teksta veidošanas likumiem, proti, runa nav atsevišķu teikumu bezmērķīgs savārstījums, bet gan savstarpēji saistītu, domu veidojošu, mērķtiecīgu teikumu kopums, kam jābūt viegli uztveramam un saprotamam – tikai tādā gadījumā runa var kalpot par publikas ietekmēšanas instrumentu.[1] Un tieši šīs lietas šajā runā iztrūkst. Runa nav bijusi pārdomāta un iespējams runas oratore šo runu turēja rokās pirmo reizi, kā dēļ runa bija jālasa no lapiņas, kas radīja nepārliecinātību. Lai gan šī runa bija vienvirzienu saites, kas pēc būtības nav nekas slikts, jo šeit neveidojas dialogs, un vienvirzienu runai ir jābūt kā emocionālam stāstījumam, taču šajā runā nebija emocionalitātes. Ja vien par emocionālitāti nevērtē nepārtraukto labo vēlētāju piesaukšanu, dažbrīd pat tika piesaukts bērnudārzs ( Vienotības darbi ir vērtējami skolās, bērnudārzos..),radot spekulācijas sajūtu ar klausītājiem. …
Eksāmena darbs. Filozofs Platons ir teicis, ka “no visiem cilvēku izgudrojumiem pats lielākais un skaistākais ir ‘’daiļruna”, tātad tā ir māksla atstāt pārliecinošu iespaidu uz savu klausītāju.Oratora māksla ir publiski domāt, argumentēt, diskutēt – tas ir personības spogulis. Kā runāsi, tā arī izskatīsies, kā izskatīsies – tā runāsi. Vienotības priekšsēdētāja, Solvita Āboltiņa, uzsāk runu ar formālu sasveicināšanos, kas liecina par to, ka uzrunātajām personām tiek izrādīta cieņa. Divdomību varētu radīt lietotais vārds‘’biedres’’, kas Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā [2], skaidrots kā atvasinājums no vārda ‘’’biedrs’’. Runa tiek iesākta ar atsauci uz pagātni, par partijas apvienības pārtapšanu. Publikas uzmanības piesaistīšanai izmantotas runas pauzes, runas empātija un publikas kā ‘’vēlētāju’’ cildināšana. Oratores runa ir nepārdomāta un kā jau politikas biedriem pienākas, ir atkārtošanās frāzes, kurās vēlētāji pārspīlēti tiek cildināti, liekot noprast, ka tā nav taisnība, jo visas šīs frāzes ir par daudz. Šī pārliekā pārspīlēšana brīžiem sakrīt ar nepatiesību, piemēram, frāze : ‘’mūsu vēlētājs ir izglītots’’, ir nekorekti un nepareizi atsaukties uz to, ko valsts ne spēj nodrošināt katram iedzīvotājam bez maksas! Šis teikums varētu izsaukt negatīvas ovācijas, ja šī runa notiktu publiskā vietā, kur atrastos arī paši vēlētāji.
Koledžas darbs.
