-
Frankenšteina tēls literatūrā, kino, mūzikā un mākslā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 1 | |
Frankenšteina tēla rašanās literatūrā | 2 | |
Frankenšteina tēls, notikumi mākslā | 3 | |
Frankenšteina tēls filmās | 5 | |
Frankenšteina tēls mūzikā | 6 | |
Secinājumi | 7 | |
Izmantotā literatūra | 8 |
Šie ir tikai ļoti nedaudzi piemēri no visa plašā klāsta, ko mums piedāvā mūzika un Frankenšteins. Tā rezultātā var secināt, ka šis stāsts nav aktuāls tikai literatūrā vai mākslā. Tas aizņem ļoti nozīmīgu lomu arī mūzikas žanrā.
SECINĀJUMI
Pēc veiktā pētījuma secinu, ka „Frankenšteins” ir ļoti nozīmīgs tēls. Šī grāmata ir veicinājusi plašu literatūras, kino, mākslas un arī mūzikas ietekmes bagātināšanu. Neskatoties uz to, ka mūsdienās ir ļoti daudz gan fantastisku, gan mistisku tēlu, „Frankenšteins” joprojām kalpo par iedvesmas avotu literātiem, māksliniekiem, mūziķiem. Ir grūti salīdzināt ar kādu citu „iztēles objektu”, jo tajā tik ļoti var saskatīt cilvēcisko.
„Bija jau viens no rīta, drūmas lietus lāses sitās logu rūtīs, un gandrīz izdegušās sveces šaudīgās liesmas gaismā es ieraudzīju, kā atveras šī radījuma dzeltenā un nespodrā acs; viņš smagi elpoja, bet viņa ķermenis konvulsīvi raustījās.”
…
Frankenšteins jeb Modrenais Prometejs (Frankenstein or The Modern Prometeus (1818)) ir novele, kuras autore ir angļu rakstniece Mērija Šellija (Mery Shelley (1797-1851)). Šis darbs ir par ekscentrisko zinātnieku Viktoru Frankenšteinu, kurš rada grotesku radījumu savā neparastajā zinātniskajā eksperimentā. Pastāv uzskats, ka romāna „Frankenšteins” ideja dzimusi kādā vētrainā 1816. gada naktī, villā pie Ženēvas ezera, kad 19 gadus vecā Mērija Šellija, viņas vīrs Persija Bišs Šellijs un lords Bairons kopā ar draugiem izklaidējušies, stāstot šausmu stāstus. Dzirdētā dēļ Mērija naktī redzējusi murgus, kuru saturs vēlāk, rakstot darbu „Frankenšteins”, viņai kalpojis par savdabīgu iedvesmas avotu.
