Ģimenes tiesības romiešu tiesībās

• Justiniāna kodeks c. 530 [Xl.48.xxi.] - Vergu bērnu tiesības;
• Justiniāna kodeks c. 530 [Xl.48.xxiv.] Jaukto laulību bērnu tiesības. Tika definēta bērna piederību sociālajai grupai. Ja notika laulība starp vergu vīrieti un brīvu sievieti vai otrādi, bērns bija ieskaitāms tajā sociālajā grupā, kur bija tā māte.
Justiniāna laikā noteica, ka tēva īpašumus manto dēls, tā pat kā tas bija iepriekš, tomēr tika palielināta klasifikācija profesionālajiem ienākumiem, pār ko vairs nebija tēva absolūtās varas. Piemēram, ko dēli nopelnīja kā karavīri, viņi varēja rīkoties pēc saviem ieskatiem un pat atsevišķi sastādīt par to mantojumu. Tēvam tika dotas tiesības labprātīgi atbrīvot bērnus no emancipācijas.
Saskaņā ar romiešu juristu definīciju, laulība starp vīrieti un sievieti ir, kad savienojās dievišķās un cilvēciskās tiesības. Tika uzskatīts, ka laulību vieno ne tikai fakts par kopdzīvi, bet arī griba. Vārds laulība latīņu valodā “coniugium” nozīmē pāri, kas iejūgts vienā arklā. Doma ir tāda, ka ģimene, vīrs un sieva, nes kopēji vienu ģimenes nastu.
Ja mēs skatāmies uz sievietes juridisko statusu, tad rodas priekšstats par tās beztiesiskumu, nožēlojamo eksistenci. Tomēr statuss ģimenē un sabiedrībā, ko sievietēm noteica tradīcijas, bija klaji pretējs juridiski noteiktajam.
Mājās sieviete bija kundze un pilntiesīga saimniece. Uz to arī norāda tas, ka Senajā Romā vīri savas sievas sauca par kundzēm. Nama saimnieci apzīmēja ar vārdu “matrons”, kas bija goda nosaukums.
Ja salīdzina ar grieķu sievietēm, tad romiešu sievietēm bija daudz vairāk tiesības. Tās varēja brīvi iet ārā, piedalīties pieņemšanās, sēdēt ar vīru pie viena galda un pat apvienoties organizācijās. Arheologi ar pārsteigumu atklāja, ka Pompejā māju sienas ir aprakstītas ar sieviešu pirmsvēlēšanu aģitācijas saukļiem.
…