-
Latvijas valsts un tiesību vēsture
12. Zemnieku krimināltiesību normas.
Zemnieku kriminātiesību normas daļēji ietvēra vācu, kā arī vietējo parašu tiesību normas.Tālāk izklāstīti raksturīgākie noziegumu veidi.
Slepkavība-smagākais noziegums zemnieku tiesību avotos tika sodīts ar nāvi, bet tomēr tika paradzēts arī izpirkums-vīra nauda.Soda smagumu noteica atkarība no slepkavības nozīmes un svarīguma.Neuzmanības gadījumā likums paredzēja soda samazināšanu mīkstināšanu vai pat izlīgšanu.
Miesas bojājumu nodarīšana-tika sīki regulēta visās trīs zemnieku tiesību redakcijās, paredzot smagus sodus.Piemēram pusi no vīra naudas par katru kājas vai rokas , acs vai deguna kropļojumu.
Laupīšana vai sievietes izvarošana- tika sodīta ar nāvi(kaklu nost).
Zādzība Livonijas zemnieku tiesībās regulēta kazuistiski.Likumos minēti dažādi zādzību paveidi, par kuriem paredzēti dažādi sodi.Piemēram par biškoka izciršanu jāmaksā 3 markas;ja zagli noķēra zogot tad to pakāra vai ļāva izpirkties;zādzība baznīcā vai dzirnavās tika sodīta ar nāvi.
Dedzināšana-mantas iznīcināšana ar uguni-bija jātlīdzina un jāmaksā naudas sods.
Kunga pavēles nepildīšana-sodīta ar pērienu.
Desmitās tiesas nodevas nedošana-tika pielīdzināta zādzībai , piedraudot ar nāves sodu.
Robežu zīmju pārgrozīšana un sveša tīruma uzaršana tika sodīta ar naudas sodu.
Nepatiess apmelojums arī tika uzskatīts par noziegumu.Tam kas otru apmeloja un nevarēja to pierādīt piesprieda rīkstes.
Ķecerība (atkrišana no kristīgās ticības) un buršana bija raksturīgs tā laika katoļu baznīcas sodīts noziegums, par ko bija paredzēta sadedzināšana sārtā.Livonijā šādi gadījumi bija samērā maz.
…
Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra. Zobeņbrāļu ordenis(vāc. Schwertbruderorden)- Livonijas bīskapa Alberta un Cisterciešu ordeņa abata Teodoriha 1202.gadā nodibināts bruņinieku ordenis Livonijas iekarošanai.Zobenbrāļu ordeņa statūti tika sastādīti pēc Templiešu ordeņa statūtu parauga. Livonijas ordeņa valsts varas organizācija. Livonijas ordenis (vācu Livonischer Orden) izveidojās 1237.gadā, pēc Zobenbrāļu ordeņa sakāves Saules kaujā 1236.gadā un bija Vācu ordeņa filiāle.Livonijas ordeni pārvaldīja mestrs, kura rezidence atradās Rīgā vai Cēsīs, bet ordenim piederošās pilis un lauku novadus pārvaldīja komturi un fogti, kuri ik gadus atskaitījās Livonijas ordeņa brāļu kopsapulcē- kapitulā. Rīgas arhibīskapijas valsts varas struktūra. Rīgas arhibīskapija( vācu Rigasches Bistrum, Rigasches Erzbistrum)- Livonijas valstiņa.Izveidojās no Ikšķiles bīskapijas(dibināta 1186.g.), bīskapam Albertam 1201.-1202.g. pārceļot uz rezidenci Rīgā.Rīgas arhibīskapijā ietilpa daļa vācu feodāļu iekarotās lībiešu un latgaļu zemes. Livonijas ordeņa īpašnieki ar t.s. Gaujas koridoru sadalīja Rīgas arhibīskapīju 2 daļās- lībiešu galā (rietumdaļa) un latvju jeb latgaļu daļā (austrumdaļā).
