Ievads
Tagad jau tuvojas 9. saeimas vēlēšanas, bet vēl nesenā pagātnē, 2002. gada 5. oktobrī, notika 8. saeimas vēlēšanas. Tajās piedalījās gan jau vecās un visiem labi zināmas partijas (LC,TP,TB/LNNK,LSDSP,PCTVL u.c.), gan pavisam jauni veidojumi, kā Zaļo un zemnieku savienība un Jaunais laiks. Katrai no tām bija savi plusi un mīnusi un savs potenciālais vēlētāju loks, ko katra partija centās padarīt pēc iespējas lielāku ar visdažādākajiem līdzekļiem.
Šajā referātā es aplūkošu jautājumu par to, kā izskaidrojami Zaļo un zemnieku savienības panākumi 8. saeimas vēlēšanās pēc LZS neveiksmēm 6. un 7. saeimas vēlēšanās. Rezultāti nebija ļoti spīdoši, bet tomēr labi. Manas izvirzītās hipotēzes:
• Pozitīvu nokrāsu ZZS deva tas, ka ne ZS, ne ZP nebija 7. saeimā un ka šīs partijas apvienojās vienā savienībā tādējādi apvienojot savus vēlētājus.
• ZZS palīdzēja veiksmīgas politiskās reklāmas.
• ZZS panākumi nebija ļoti labi tāpēc, ka viņi uzrunāja šaurāku sabiedrības daļu.
• ZZS vairāk balsu ieguva lauku reģionos (iespējams vismazāk Rīgā, visvairāk Latgalē tāpēc, ka Latgalē dominē lauksaimniecība).
Šo tēmu es, pirmkārt, izvēlējos vairāk aiz personīgas intereses par šo savienību, gribēju noskaidrot, ko vairāk par ZZS vēsturi, veiksmēm, neveiksmēm, politisko nostādni. Otrkārt, mani ieinteresēja 8. saeimas vēlēšanu rezultāti, kur priekšroka tika dota jaunajai partijai Jaunajam laikam un aiz tās PCTVL.
Analizējot empīriskos materiālus, sākot ar ZZS vēsturi, centīšos noskaidrot manu hipotēžu atbilstību patiesībai un atbildēt uz izvirzīto jautājumu.
ZZS vēsture
Zaļo un zemnieku savienība radusies apvienojoties divām partijām – Latvijas zemnieku savienībai(LZS) un Latvijas zaļajai partijai (LZP). Tās apvienojās 2002. gada jūnijā, lai kopīgi startētu 8. saeimas vēlēšanās.
LZS vēsture iesniedzas jau diezgan senā pagātnē, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. LZS dibināšanas sapulce notika 1917. gada 12. maijā Valkā. Viens no LZS galvenajiem ideoloģiskajiem pamatlicējiem ir Kārlis Ulmanis. LZS bija galvenā valdību veidotāja. No sešpadsmit parlamentārās iekārtas gadiem gandrīz trīspadsmit gadus valdības stūri savās rokās turēja LZS. Tad nāca 1934. gada 15. maija valsts apvērsums un pēc tam Otrais pasaules karš, padomju okupācija. Neskatoties uz to visu LZS kā politiska partija nekad nav uzskatījusi sevi par likvidētu. LZS darbības atjaunošanas konference notika 1990. gada 5. jūlijā. LZS tajā laikā jau bija iestājušies 384 biedri, no tiem 32 vecbiedri un kaucmindietes. Konferences svarīgākais, bet arī diskutablākais lēmums bija:
"Atjaunot no 1990. gada 5. jūlija bijušās Latviešu Zemnieku savienības un citu Latvijas Republikas bijušo zemnieku partiju darbību, izveidojot vienotu Latvijas zemnieku politisko partiju, nosaucot to par Latvijas Zemnieku savienību. LZS kļūs par bijušo partiju tiesisko mantinieci".
Ar to viņi gribēja apvienot visus zemnieku tiesības pārstāvošos cilvēkus, partijas vienā partijā, lai nenotiktu šķelšanās. Liels panākums bija LZS iekļūšana 5. Saeimā un tās iekļaušanās valdošajā koalīcijā. Izstrādājot 1994. gada budžetu, LZS deputātiem izdevās panākt, ka laukiem atvēlētais finansējums tajā pieauga par 300 procentiem, kamēr viss budžets kopumā - tikai par 25 procentiem. Tika iedibināta zemnieku saimniecību subsidēšana, un subsīdijām atvēlēti 11 miljoni latu. Tik lielu atbalsta pieaugumu lauksaimniecībai nekad turpmākajos gados vairs nav izdevies panākt. Diskutabls joprojām ir jautājums par LZS iesaistīšanos vēlēšanu apvienībās. Vismaz 6. Saeimas vēlēšanām izveidotā LZS, LKDS un LDP apvienība nebija veiksmīga. LZS tajā ieguva tikai trīs deputātu vietas un tikai vēlāk, piesaistot izjukušās Vienības partijas deputātus, kaut cik atjaunoja ietekmi frakcijā. Diemžēl sabiedrības acīs ietekmi atgūt vairs neizdevās un 7. Saeimā LZS vispār neiekļuva. LZS uzskata, ka vainas meklējamas nevis viņu pieņemtajos likumos, bet viņu partijas taktikā un stratēģijā.
…
