Zviedrija ir valsts Z-Eiropā, Skandināvijas pussalā starp Norvēģiju un Somiju. Austrumos un Dienvidos ir Baltijas jūra., Dienvidrietumos – Ēresuna šaurums atdala no Dānijas. Zviedrijai pieder Ēlandes un Gotlandes s.s. Tās teritorija ir stipri izstiepta – no arktiskajiem Ziemeļiem līdz auglīgajiem Dienvidiem, kur dzīvo lielākā daļa valsts iedzīvotāju. Platības ziņā Zviedrija ieņem ceturto vietu Eiropā pēc Krievijas, Francijas un Spānijas. Zviedrijas platība ir 449 964 km2. Adm. ied.:24 lēnes. Tās galvaspilsēta ir Stokholma. Stokholma atrodas pa vidu starp Mēlarena ezera un Baltijas jūru. Stokholma ir pacēlusies virs jūras uz klinšainām salām un saliņām. Pati pilsēta tās adminstratīvajās robežās atrodas uz 14 lielākajām salām, kuras aizņem ap 200 km2 lielu platību. Šīs saliņas sauc par šērām, un to skaits Stokholmas arhipelāgā ir ap 20 tūkstošiem, no kurām 150 apdzīvotas augu gadu. Saliņās ir uzcelts ap 30 tūkstošiem vasaras mājiņu, kurās zviedri labprāt pavada savas brīvdienas. Daudzas no saliņām ir privātīpašums. Krasta līnija ir maz izrobota.
Uz Norvēģijas robežas atrodas Skandināvijas kalni ar Zviedrijas augstāko virsotni Kebnekaisi (2123 metri). Austrumu daļā Skandināvijas kalni ar stāvām terasēm pāriet Norlandes plakankalnē (augstums500 - 800 metri).,tā aizņem lielu daļu Zviedrijas teritorijas un Botāniskā līča piekrastē pāriet šaurā, stipri paugurainā zemieņu joslā. Norlandes plakanklnes dienvidos atrodas Ezeru zemiene. Zemienē izplatīti ledāju un ledāju kušanas ūdeņu nogulumi un to veidotas reljefu formas, Uz Dienvidiem no Ezeru zem. atrodas Smolandes augstiene (augstums lidz 377 metri), ko saposmo upju ielejas. Galējos dienvidos ( Skones pussalā) – paugurains līdzenums.…
