ZVIEDRIJAS TIESĪBU SISTĒMAS VĒSTURISKIE PAMATI
Līdz XII gadsimtam ziņas par Skandināviju atrodamas sengrieķu, Romas un Bizantijas rakstītajos avotos. Romas vēsturnieks Tecits I gs. Zināja par svejiem - austrumskandināvu cilšu grupu, kas devusi vārdu mūsdienu Zviedrijai. Bija pazīstami arī goti(geti). Skandināvijā pirmie rakstītie avoti bija rūnu akmeņi, no kuriem senākie datējami ar IV – V gs., bet vairums attiecas uz vikingu laikmetu. No XII gs. Vidus Zviedrijā zināmi pirmie diplomi, testamenti, apliecināti dāvinājuma, pārdevuma un ieķīlājuma dokumenti, kā arī Zviedrijai adresētas pāvesta bullas latīņu valodā.
Aptuveni I gs. vidū Zviedrijā veidojās atsevišķas cilšu savienības, ko vadīja vēlēti vadoņi – konungi. Laika posmu no 800.g. līdz 1050,.g. sauc par vikingu laiku. Šajā laikā skandināvi atklāja un kolonizēja Islandi, Farēru salas, kā arī citas salas Ziemeļatlantijā. Vikingi nodibināja savas karaļvalstis Britānijā, Francijā (Normandija), Dienviditālijā( Sicīlijas karaļvalsts), viņi likuši pamatus pirmajai lielkņazu dinastijai Krievzemē (Rjurikoviču dinastija). Vikingu laikmetā vairums valsts iedzīvotāju bija bondi –nedižciltīgi, brīvi savu īpašumu – gordu saimnieki, kurus vadīja vadoņi un skaitliski neliela dzimtas aristokrātija. Bondiem bija tiesības nēsāt ieročus, vadīt savu saimniecību, lemt par savu tuvinieku likteni un dzīvību. Bondi vēlēja un padzina konungu (karali), kopienas vecākos un tiesnešus.
Sabiedriskās un tiesas lietas risināja tautas sapulcē – tingā. Tajā piedalījās visi brīvie vīrieši, vēlāk ģimeņu pārstāvji. Islandē no tautas sapulces – altinga 930.g. izveidojās tāda paša nosaukuma parlaments, ko var uzskatīt par vecāko parlamentu pasaulē, kas darbojas līdz mūsdienām (ar pārtraukumu 1800 – 1842.g.). Bondu kārtas nozīme Zviedrijā saglabājās visus viduslaikus un ir viena no valsts svarīgākajām īpatnībām.
No XIII gs. otrās puses ir saglabājušās baznīcas zemes īpašumu grāmatas, karaļu un sapulču lēmumi. Īpašu vietu rakstīto avotu vidū ieņem atsevišķu apgabalu – landu – tiesību pieraksti (XIII – XV gs.). Tie satur informāciju par zviedru sabiedrisko dzīvi, tajos atrodamas senās paražu tiesības. Šo likumu uzbūve, tāpat kā daudzu citu viduslaiku likumu uzbūve balstās uz precedenta principu.
…