SECINĀJUMI
Lai gan Senajā Izraēlā ir salīdzinoši maz gan tekstuālo, gan ikonogrāfisko liecību, par zvejniecību, tomēr arheoloģiskie izrakumi atklāj, ka izraēlieši jau gana sen savā uzturā ir lietojuši zivs izstrādājumus, jau kopš laikiem, kad vēl nebija izgājuši no Ēģiptes. Zvejošanas arodu, salīdzinot ar savām kaimiņu valstīm, viņi apguva daudz vēlāk, dēļ vienkāršā iemesla, ka tuvumā nav bijuši pieejami pietiekami ūdens krājumi, kas ļautu šo arodu veikt.
Salīdzinot ar kaimiņu tautām, piem., Mezopotāmiju, kur bija augsti attīstīta zvejniecība gan praktiski ar darbarīkiem un zvejniecības veidiem, gan strukturāli, kas bija piesaistīta kulta praksei, Izraēlai zvejošana, vai ar to saistītiem atribūtiem, nebija saistības ar reliģiju un kulta rituāliem. Vecajā Derībā atrodamie teksti saistībā ar zvejošanu ir salīdzinoši maz, bet tie, kas ir, bieži tiek lietoti alegoriski, lai izteiktu teoloģisku skatījumu, kur cilvēka bezpalīdzība ir salīdzināta ar zivi, kas notverta tīklā (Hab.1:14), vai arī zivs, kas ir notverta tīklā simbolizē Dieva taisnīgo sodu nepaklausīgajiem cilvēkiem (Ps.66:11; Eceh. 32:3).
…