Visumā ir miljardiem zvaigžņu. Katra zvaigzne ir karsta kvēlojošu gāzu lode, kas visā savas dzīves laikā maina lielumu, temperatūru un krāsu.
Visumā zvaigžņu ir nesalīdzināmi vairāk kā jebkādu citu objektu. Mūsu Saule ir Zemei tuvākā zvaigzne, viena no tām, kas parādās kā spoži gaismas punkti naksnīgās debesīs. Astronomi pēta zvaigžņu izstaroto gaismu, lai uzzinātu, no kā tās sastāv, cik tās ir lielas un cik karstas.
Zvaigznes klasificē atkarībā no to lieluma un krāsas. Turklāt, kaut gan visas zvaigznes ir karstas, tās grupē arī atkarībā no temperatūras. Ikviena zvaigzne sastāv no mums pazīstamās gāzes, kuru kopā satur gravitācijas spēks. Zvaigznes kodolā ūdeņradis pārvēršas hēlijā. Šajā kodolreakcijā izdalās milzīgs daudzums enerģijas, kas izplatās. Mēs sajūtam Saules enerģiju siltuma veidā un redzam to kā gaismu. Taču Saule un zvaigznes izplata arī cita veida enerģiju – ultravioleto starojumu un rentgenstarojumu.
Zvaigznes mūžs
Tās zvaigznes, ko mēs redzam, ir dažāda vecuma. Visas zvaigznes rodas tad, kad to kodolā ūdeņradis pārvēršas par hēliju. Kad viss ūdeņradis ir izlietots, hēlijs pārvēršas jaunos ķīmiskos elementos – ogleklī un skābeklī. šī procesa laikā zvaigznes maina lielumu, aizmet lieko vielu, maina temperatūru un krāsu. Viskarstākās ir zilās zvaigznes. Dzeltenās zvaigznes jau ir aukstākas un sarkanās - vēl aukstākas, kaut gan sarkano punduru virsmas temperatūra ir aptuveni 3000 oC. Dažās zvaigznēs gāzes pārvērtības notiek straujāk, bet citās - lēnāk.…