Teorētiskā daļa
Barbarismi un žargonismi neiederas literārā valodā, tie piesārņo valodu, tiem piemīt zemāka stila nokrāsa.
Barbarismi. Par barbarismiem sauc stilistiski nevēlamus aizguvumus, vārdus, kas bez kādas vajadzības pārņemti no citām valodām. Latviešu valodā ir diezgan daudz vāciskas cilmes barbarismu. Iesaskņojušos krieviskas cilmes barbarismu ir mazāk, taču pēdējā laikā latviešu valodā nākuši klāt jauni angliskas cilmes barbarismi.
Žargonismi. Par žargonismiem sauc žargonā lietotas neliterāras leksiskas vienības. Nereti to dēvē arī par slengu. Žargons ir neliterārās valodas paveids, ko lieto noteiktas sociālas vai profesionālas ļaužu grupas, diezgan bieži – morāli pagrimušie slāņi, lai paustu zināmu slepenību. Dažreiz žargona lietošana ir tikai īpaša runas maniere, mode – it kā humora pēc, emocionālas attieksmes paušanai, lai sajustu zināmu kopību ar savu vidi un atšķirtos no pārējiem. Diezgan bieži to dara skolēni, studenti, kareivji, kopumā jaunieši. Žargons ir kropļota valoda, kropļojumi skar visu valodas sistēmu – leksiku, gramatiku, fonētiku. Literāri vārdi tiek aizstāti ar nevajdzīgiem, dažkārt izkropļotiem aizguvumiem. Diezgan bieži tiek sagrozītas vārdu nozīmes, reizēm tiek pārveidota vārda forma.
Svešvārdi. Aizguvumus, kas sastopami daudzās valodās, sauc par internacionāliem vārdiem jeb internacionālismiem. Pēc tradīcijas internacionālismus sauc par svešvārdiem. Arī vārdnīcas, kas apkopo internacionālismus un skaidro to nozīmes, sauc par svešvārdu vārdnīcām. Internacionālismi visbiežāk apzīmē sabiedriski politiskās dzīves, zinātnes un mākslas jēdzienus.
Stila kļūdas. Ar stila kļūdām tiek saprastas valodas kļūdas, neveikla izteiksme (nepareiza vārdu kārtība teikumā), literārās valodas prasību un normu neievērošana.
…