Kā zināms putns ir sens cilvēka līdzgaitnieks.
Pirmie mājputni bija zosis. Pelēkās savvaļas zosis – Eiropā, Nīlas zosis – Ziemeļāfrikā, Sibīrijas – Ķīnas sausknābes – Ķīnā.
Par zoss pieradināšanu zinām pietiekami, jo atrasti zīmēti Nīlas zoss attēli. Šo zosi audzēja Ēģiptē 3000 gadus pirms mūsu ēras. Attēlos redzama tehnoloģiskā secība: putnus nobaro, apstrādā kautķermeņus, cep uz kāša. Nīlas zoss piejaucētā varietāte pilnīgi izzudusi un mūsdienu šķirņu veidošanā dalību nav ņēmusi.
Atrastas arī pelēkās savvaļas zoss pēdas, kuru audzēja Grieķijā 1000 gadus pirms mūsu ēras. Uz kādu ēku iekšsienām atrasti attēli, kur attēloti divi jaunieši, no kuriem viens tur rokās upurēšanai sagatavotu mājas zosi.
Pelēkā savvaļas zoss sastopama visā Eiropā un Āzijā. Ziemošanai pārlido uz Ziemeļindiju, Dienvidķīnu un Dienvideiropu. Iecienījušas plašas ūdenskrātuves. Ēd vienīgi augu barību – veģetārietes, sasniedz 3 – 4 kg un lielāku dzīvmasu.
Zoss mātīte dēj līdz ducim olu, no tām 28. vai 29. dienā izšķiļas mazuļi, kuri jau pēc divām dienām pamet dzimto perēkli. Sākumā putnēni atrodas vecāku uzraudzībā, taču drīz vien paliek patstāvīgi un divu triju mēnešu vecumā, iemācījušies lidot, pilnīgi atbrīvojas no vecāku aizbildniecības.
Savvaļas zosis, kuras audzētas kopā ar mājputniem stipri pierod pie cilvēka, savā ziņā var sacensties ar suni. Tās daudzās valstīs izmanto svarīgu objektu apsargāšanai, šādus uzdevumus sekmīgi var veikt zemnieka sētā.
Savvaļas zoss nonāca mūsu senču putnu kūtī tikai gaļas dēļ.…
