Zosu apakšdzimta ietilpst pīļu dzimtā. Vidēji lieli līdz ļoti lieli ūdensputni (Latvijā sastopamo zosu putnu masa 1-12 kg) ar samērā garu kaklu un vidēji garām vai paīsām kājām. Uz priekšu vērstos kāju pirkstus apņem peldplēve. Knābis vairāk vai mazāk saplacināts, ar ragvielas sabiezinājumu galā un plānu ragvielas kārtu uz pārējās knābja daļas. Virsknābja un apakšknābja malās ir ragvielas plāksnīšu rindas , kas veido filtrējošo aparātu barības iegūšanai. Apspalvojums blīvs.Dzimumatšķirības apspalvojumā nelielas. Zosveidīgie putni labi peld , briesmu gadījumā arī nirst. Pārtiek gandrīz tikai no augu barības. Monogāmi putni. Ligzdbēgļi. Apakšdzimtā 7 ģintis, 30 sugu. Latvijā konstatētas 3 ģ.(11.sugas) –gulbji, pelēkās zosis un tumšzosis.
Zoss,mājas – zosu ģints mājputns. Audzē galvenokārt gaļas ieguvei. No zosīm iegūst arī olas, taukus, dūnas, spalvas. Zosu aknas ir iecienīta delikatese. Zosis ir senākie mājputni Eiropā. Zosīm ķermenis ir labi attīstīts, knābis īss, plakans, tās ēd galvenokārt augu izcelsmes barību. Dzīvmasa 4-7 kg; 5-7 kg..Zoslēni ātri aug, 60 dienu vecumā to dzīvmasa ir 3,5 – 4 kg; gaļa satur ~18% olbaltumvielu, ~ 22% tauku. Dējība( tā palielinās līdz 4 gadu vecumam)= 30-80 olu gadā. Nozīmīgākās šķirnes: Arzamasas zosis, Emdenes zosis, Holmogoru zosis, Itālijas zosis, Lielās pelēkās zosis.
Pie mums sastopamie zosveidīgie putni ir gulbji, zosis, pīles un gauras. Vēl nesen visi šie putni bija medību objekti. XX gadsimtā daudzu zosveidīgo putnu skaits ir stipri samazinājies.Tas saistīts galvenokārt ar to dzīvei piemērotu vietu saimniecisku apgūšanu, plašu pārpurvoto platību nosusināšanu, nemiera faktora pieaugumu.Aizvien lielāka loma zosveidīgo putnu skaita samazināšanā ir vides piesārņošanai, it īpaši ar naftas produktiem un svinu.
…
