Pēc likumdošanas žogs ir tik pat nopietna būve kā pati māja, kas atrodas aiz tā – arī zogam nepieciešams projekts, tāpēc vislabāk to jau paredzēt projektējot māju. Neraugoties uz prasībām, lai žogs pildītu tā tiešos uzdevumus — izturību, ilgmūžību, ērtību —, tam ir arī dekoratīva nozīme.
Nožogojumi var pildīt dažādas funkcijas, kuras tieši saistās ar to ārējo izskatu:
- teritorijas robežu norāde;
- šķērslis nelūgtu viesu un dzīvnieku iekļūšanai;
- platības sadalīšana funkcionālajās zonās;
- platības aizsardzība pret troksni un vēju;
- atbalsta sienas un atbalsti vīteņaugiem, kā arī citas.
Mēdz teikt, ka žogs esot mājas vizītkarte, ko katrs veido atbilstoši savai gaumei, gan dzīves iztverei, gan, protams, arī iespējām. Tiesa līdztekus tam jāievēro arī katras konkrētas vietas (pilsētas, rajona vai pat kvartāla) apbūves noteikumi, kas daļēji ierobežo iztēles brīvību un reglamentē tādas lietas kā, piemēram, žoga augstumu, izskatu un caurspīdīgumu. Žogs, protams, ir dizaina elements, ko rada arhitekts, tomēr vienlaikus, lai tas godprātīgi pildītu savu norobežojošo funkciju, daudz žoga arhitektūrā un konstrukcijā nosaka tehniskā loģika. Visas iespējamās sienas, nožogojumi, dzīvžogi, sētas utt. tiek pieskaitīti mazās arhitektūras formu grupai, kas ir piemājas platības ainavas neatņemama sastāvdaļa. Lai nožogojums harmonētu ar platību (bet tas ir ļoti svarīgi, jo tas redzams no jebkuras vietas), kopējs stils jāievēro visur, ieskaitot māju un palīgbūves, citādi visas teritorijas labiekārtošanai veltītās pūles būs vējā.
Skaisti iežogota privātmāja, nelieli vārtiņi, kas ļauj nokļūt otrpus žogam. - tā ir viena no pirmajām asociācijām, izdzirdot vārdu "žogs". Bet žogu pielietojums patiesībā ir daudzreiz plašāks.
Žogi ieskauj lopu ganības, rūpnīcas un citas industriālas ēkas, tie stāv godasardzē pie dažādu uzņēmumu birojiem, galu galā- caur žogiem pasauli skata cietumnieki u.tjp. Katrā no minētajām vietām ir jāpielieto savs noteikts žogu veids, lai tas veiksmīgi pildītu savas funkcijas. …