Zivsaimniecības nozare aptver trīs dažādas saimnieciskās darbības jomas – zvejniecību, zivju apstrādi un akvakultūru, kurās kopā ir nodarbināti 1,2% no visiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Zvejniecības nozaru darbību galvenokārt nosaka vietējie Baltijas jūras un Rīgas jūras līča zivju izejvielu resursi. No Latvijas ūdeņos reģistrētajām 63 zivju sugām rūpnieciska nozīme ir 34 sugām. Galvenā ekonomiskā vērtība ir brētliņām, reņģēm, mencām un lašiem, kuru nozveja veido gandrīz 99% no kopējā nozvejas apjoma, kas tiek iegūts valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos.
Zivju apstrādē galvenokārt tiek izmantoti vietējie zivju izejvielu resursi, savukārt saražotā produkcija pārsvarā tiek eksportēta.
Akvakultūras jomā galvenokārt ir attīstīta zivju atražošana, pēdējos gados ievērojami augušas arī tirgus zivju audzēšanas aktivitātes. Privātie akvakultūras uzņēmumi nodarbojas ar zivju audzēšanu pārtikas tirgus vajadzībām. Galvenās audzējamās zivju sugas ir karpas, nedaudz līņi, karūsas un foreles. Izlaistie zivju mazuļu apjomi ļaus kompensēt zaudējumus, kas zivju resursiem radušies sakarā ar hidroelektrostaciju celtniecību, intensīvo zveju un citu saimniecisko darbību.
Zvejniecības darbības rezultāti ik ceturksni tiek apsekoti uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar zvejniecību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības un īpašuma formas.
Ilgspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšanas mērķis ir sabalansēt zivju nozvejas intensitāti ar zivju resursu kapacitāti, atbalstīt ES prasību ieviešanu un tehnoloģisko modernizāciju zivju pārstrādes uzņēmumos, ostās un akvakultūras uzņēmumos un piekrastes zvejas attīstības veicināšanu.
Šajā darbā es apkopoju informāciju par zivsaimniecībām, par to attīstību. Izmantojot savāktās informācijas datus, es veicu aprēķinus. Tas viss tika darīts, lai varētu izdarīt secinājumus par izvēlēto tēmu.
Statistiskā novērošana
Lai veiktu statistisko pētījumu, nepieciešama zinātniski pamatota informācijas bāze, kura veidojas statistiskās novērošanas rezultātā.
Jebkuras statistiskās novērošanas uzdevums ir iegūt tādus datus, kuri visprecīzāk atspoguļo īstenību. Tātad tās uzdevums ir iegūt atbilstošo sākotnējo informāciju par pētāmā objekta atsevišķām vienībām, lai pēc tam to varētu izlietot statistiskai vispārināšnai un analīzei. Statistiskās novērošanas rezultātā jāpanāk, lai iegūtās ziņas, kas ir pamats visam turpmākajam statistikas darbam, būtu pilnīgas, savlaicīgas, pareizas un lētas.
Statistisko informāciju var iegūt, izmantojot šādus statistiskās novērošanas paņēmienus:
apkopojot statistikas pārskatus un anketas
izmantojot valsts reģistru un citu informācijas sistēmu datus
veicot vienreizējas vai periodiskas skaitīšanas un apsekojumus.
Novērošanas programmas, datu ieguves paņēmienus un veidus ieteicams nemainīt. Tas nodrošina savāktās informācijas un skaitīšanas materiālu izstrādes gaitā iegūto apkopojošo rādītāju salīdzināmību. Līdz ar to iespējams ne tikai noteikt pētāmās kopas skaitu un sastāvu, bet arī izanalizēt tā skaitliskās izmaiņas periodā starp divām skaitīšanām.
Statistisko novērojumu veidi atšķiras pēc informācijas reģistrācijas regularitātes un pēc pētījuma objekta aptveršanas pilnīguma.
Statistiskās novērošanas veikšanas process ietver šādus etapus:
novērošanas sagatavošana
datu savākšana
datu sagatavošana automatizētai apstrādei
statistiskās novērošanas pilnveidošanas priekšlikumu izstrāde.
Novērošanas programmas visi jautājumi orientēti uz vienu atbilžu veidu:
skaitlisko
alternatīvo (“jā” vai “nā”)
daudzvariantu, kad atbilde sastāv no viena vai vairāku variantu izvēles no daudziem piedāvātajiem atbildes variantiem.…
