Zivju nozvejas izmaiņas Pļaviņu ūdenskrātuvē pēc zvejas tīklu aizlieguma

Darba tēma: zivju nozvejas izmaiņas Pļaviņu ūdenskrātuvē pēc zvejas tīklu aizlieguma.
Daugavai – Latvijas lielākai upei, jau kopš seniem laikiem ir bijusi liela loma mūsu tautas vēstures, kultūras un saimnieciskajā dzīvē. Mūsdienās Daugava saista ar savām skaistajām ainavām un hidroenerģētisko resursu izmantošanu.
Cilvēku saimnieciskā darbība ir samazinājusi Daugavas ainaviskās vērtības, ietekmējusi floru un faunu, īpaši zivju sugu skaitu un izplatību. Lai ierobežotu saimniecisko darbību un aizsargātu Daugavas bagātības, ir noteiktas aizsargājamās teritorijas un pieņemti likumi.
Darba mērķis: Iepazīties un izpētīt Pļaviņu HES ūdenskrātuves zivju nozvejas izmaiņas pēc zivju tīklu aizlieguma Daugavā.
Darba uzdevumi:
1. Novērtēt Daugavas ekonomisko, kultūrvēsturisko un bioloģisko vērtību.
2.Izvērtēt cilvēku saimnieciskās darbības ietekmi uz Daugavas ainaviskajām un bioloģiskajām vērtībām
3.Izpētīt Daugavas zivju faunu un tās izmaiņas.
4.Salīdzināt zivju resursus Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pirms un pēc zvejas tīklu aizlieguma Daugavā.
Hipotēze: Pēc zvejas tīklu likuma pieņemšanas rūpnieciskā zivju nozveja ir samazinājusies, kas veicina zivju resursu atjaunošanos Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.
Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, statistikas informācijas analīze, anketēšana, intervēšana, iegūto datu apstrāde.
Daugava (Krievijā – Zapadnaja Dvina, Baltkrievijā – Zahodņaja Dvina) ir Latvijā lielākā upe, 2. garākā Latvijas teritorijā. Tek pa Krāslavas, Daugavpils, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Rīgas rajoniem. Ietek Rīgas jūras līcī.
Garums – 1005 km (Latvijā 352 km, Baltkrievijā 328 km, Krievijā 325 km).
Baseins – 87900 km2 (Latvijā 24 700 km2).
Gada notece – 20, 45 km3.
Kritums 221 m (Latvijā – 99 m).…