Zivju audzēšana Latvijā.
Latvijā galvenā no akvakultūras nozarēm ir zivkopība. Zivkopībai ir daudz apakšnozares, bet galvenie virzieni ir divi:
1) preču zivju audzēšana;
2) zivju mazuļu audzēšana ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs zivju krājumu ataudzēšanai un papildināšanai (zivju resursu atražošana).
Zivju resursu atražošanas valsts programmu patreiz pamatā īsteno Latvijas zivju resursu aģentūra, kurā apvienoti Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts un valsts zivju audzētavas Tome, Dole, Kārļi, Ķegums, Brasla, Pelči un Sērene. Līdz 16.08.2004. valsts zivju audzētavas dabiskajās ūdenstilpēs ir izlaidušas 814,8 tūkst. lašu smoltu un 10,0 tūkst. lašu mazuļu - viengadnieku, 167,9 tūkst. taimiņu smoltu, 560,24 tūkst. zandartu mazuļu,10,3 tūkst. līdaku mazuļu, 1445,4 tūkst plaužu mazuļu, 466,75 tūkst. vimbu mazuļu, kā arī 17009,0 tūkst. nēģu un līdaku kāpuru. Šīs audzētavas ir celtas par valsts budžeta un hidroenerģētiķu līdzekļiem, lai kompensētu Daugavas HES kaskādes celtniecības un darbības, kā arī citas saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem radītos zaudējumus.
Katrai zivju audzētavai ir sava specializācija valsts programmā noteikto zivju sugu populāciju atjaunošanā un saglabāšanā.
Tomes, Doles, Ķeguma un Sērenes zivju audzētavas atrodas Daugavas baseinā, un to galvenais uzdevums ir kompensēt Daugavas HES kaskādes celtniecības un darbības rezultātā zivju resursiem radītos zaudējumus. Šie zaudējumi skar ne tikai iekšējos ūdeņus, bet arī Rīgas jūras līci un Baltijas jūru.
Kārļu, Braslas un Pelču zivju audzētavu galvenais uzdevums ir papildināt un atjaunot zivju krājumus galvenokārt Gaujas un Ventas upju baseinos un pieguļošajos Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos. Daļu no izaudzētās taimiņu smoltu produkcijas arī Braslas zivju audzētavai jāizlaiž Daugavas grīvā taimiņu resursu atjaunošanai.
…
