Zivju apstrādes sektors ir tautsaimniecības nozare ar stabilu vietējo izejvielu bāzi (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča zivju resursiem, kā arī iekšējo ūdeņu zivju resursiem). Zivju produkcijas ražošana pamatā balstās uz vietējo zvejnieku nozvejoto brētliņu, reņģu, mencu un lašu izejvielām.
Tomēr Latvijā darbojas arī 116 zivju apstrādes uzņēmumi (no kuriem lielākā daļa atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē). Līdz 2004. gada 1. martam 52 zivju apstrādes uzņēmumi bija sakārtojuši ražotnes atbilstoši ES higiēnas prasībām un 14 no tiem ir atļauts eksportēt zivju produkciju uz ES dalībvalstīm. Lai pabeigtu ražotņu sakārtošanu atbilstoši ES prasībām, 43 uzņēmumiem ir noteikts pārejas periods līdz 2005. gada 1. janvārim.
2003. gadā salīdzinājumā ar 2002.gadu kopējais saražotās zivju produkcijas apjoms palielinājās par 25,7 % un sastādīja 91,4 tūkst. t. Zivju produkcija tika realizēta 16,7 milj. Ls vērtībā.
2003. gada IV ceturksnī saglabājās lejupslīde zivju konservu ražošanā. 2003. gadā saražoto zivju konservu apjoms salīdzinājumā ar 2002. gadu ir samazinājies par 23,2 %. Galvenokārt samazinājās ražošanas apjomi konserviem no makrelēm, siļķēm, brētliņām, kā arī konserviem “Šprotu pastēte”.
Latvija ir bagāta ar iekšējiem ūdeņiem. Pavisam republikā ir 12,4 tūkst. upju ar kopējo garumu 38 tūkst km. Lielākā daļa no tām ir nelielas, īsākas par 10 km. Tikai 17 no Latvijas upēm ir garākas par 100 km. Ezeri un mākslīgās ūdenskrātuves aizņem 1,7 % no mūsu valsts teritorijas, no kurām 3052 ir lielākas par 1 ha. Upju, strautu, ezeru, ūdenskrātuvju dīķu un kanālu kopējā ūdens virsmas platība ir 1550 km2 jeb 2.4 % no republikas teritorijas. Latvijas jūras piekrastes kopgarums ir ap 500 km.
Latvijas ūdeņu produktivitāte ir samērā augsta. Tā iekšzemes ūdeņos gadā uz 1 ha iespējams iegūt ap 20- 50 kg zivju. Jūras piekrastē šis rādītājs ir nedaudz zemāks un parasti nepārsniedz 20 kg/ha.
Daļa ūdenstilpju Latvijā ir kļuvušas vai kļūs privātas. Latvijas makšķerniekiem jāzina, ka Latvijā ir publiskas ūdenstilpes un upes vai to posmi, kur makšķerēt ir atļauts visiem. Katram atļauts makšķerēt arī upēs, kur to neaizliedz Makšķerēšanas noteikumi. Kopējā publisko ūdenstilpju un ūdenstilpju, kur zvejas tiesības pieder valstij, platība ir ap 86000 ha.
Cita situācija ir privātos ezeros. Šeit makšķerēšanai nepieciešama īpašnieka atļauja, vai jāiegādājas licence. Tomēr arī privātajos ūdeņos ir spēkā un jāievēro makšķerēšanas noteikumi.
Daudzveidīgie virszemes ūdeņu resursi nosaka Latvijas zivju faunas bagātību. Pavisam Latvijas ūdeņos sastopamas ap 70 vietējo zivju sugas, 29 no tām ir tipiskas jūras, bet 28- saldūdens zivju sugas. Pārējās dzīvo gan jūrā, gan saldūdeņos, to vairākums ir ceļotāj zivis.
Makšķerēšana Latvijā ir par maksu. Gada karte makšķerēšanā maksā 3 Ls. No šīs maksas ir atbrīvotas personas līdz 16 un vecākas par 65 gadiem. Atsevišķās vietās papildus makšķerēšana kartei nepieciešama licence.
Daži svarīgākie makšķerēšanas noteikumi:
>Dažām zivju sugām ir noteikts loma lielums, izmēri un sezona, kad tās aizliegts makšķerēt. Šo zivju sugu mazuļus aizliegts izmantot par ēsmu;
>Makšķerēšanas noteikumos ir norādītas liegumu vietas un sezonas, gan valstī kopumā, gan atsevišķās ūdenstilpēs;
> Katram makšķerniekam (izņemot no maksas atbrīvotajām personām) jāiegādājas makšķerēšanas karte, un ja nepieciešams arī licence;
>Noķerot iezīmētu zivi, zīmīte un ziņas par makšķerēšanas vietu, laiku un zivs izmēriem jānosūta Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam
> Aizliegts pārvietot jebkuru sugu zivis un bezmugurkaulniekus no vienas ūdenstilpes otrā.…
