Žiroskopu teorija. Žiroskopa kustības pētīšana.
Par žiroskopu sauc cietu ķermeni, kas ātri rotē ap savu simetrijas asi. Žiroskopa darbības principa pamatā ir likumi par cietu ķermeņu rotācijas kustību ap savām brīvajām rotācijas asīm. Žiroskopiskās laboratorijas iekārtas ārējais izskats attēlots zīmējumā.
Uz pamatnes (1), kurai ir atbalsti ar regulējamu augstumu iekārtas līmeņošanai, atrodas kolonna (2). Uz kolonnas nostiprināts kronšteins (3), uz kura savukārt fiksēts fotoelektriskais jūtīgais elements (4) un rotējošā savienojuma ārējā čaula (5).
Rotējošais savienojums ļauj žiroskopam griezties ap vertikālo asi un nodrošina otrā fotoelektriskā jūtīgā elementa (6) un elektrodzinēja (7) barošanu. Elektrodzinējs vertikālajā plaknē var neierobežoti griezties uz kronšteina (8). Uz vārpstas nostiprināts atsvara disks (9), ko nosedz drošības ekrāns (10). Elektrodzinēja korpusa lineālam (11) ir metriskā skala. Uz lineāla nostiprināts atsvars (12). Pārvietojot atsvaru pa lineālu, var no līdzsvarot žiroskopu, pārvietojot sistēmas masu centru ārpus atbalstiem.
Žiroskopa pagriezienu ap vertikālo asi nolasa ar rādītāja (14) palīdzību no diska (13) leņķiskās skalas, ko veido aploces urbumi ar soli 5°. To skaitu fiksē fotoelements (4) un dod informāciju par žiroskopa pagrieziena leņķi.
Atsvaram (9) pa aploci ir iegriezumi. To skaitu fiksē fotoelements (6) un dod informāciju par elektrodzinēja apgriezienu skaitu.
