Lai arī par zirgiem ir ierasts domāt kā par melniem, brūniem, baltiem, pelēkiem un rudiem, krāsu un toņu daudzveidība zirga apmatojumam ir apbrīnojama. Par bēru sauc zirgu ar brūnu ķermeni un melnām krēpēm, savukārt pilnīgi melns zirga apmatojums ir reti sastopams, lielākā daļa melno zirgu pareizā apgaismojumā patiesībā ir brūni. Salns krāsojums ir pamatkrāsas mija ar baltu krāsu pa visu ķermeni. Sarkam jeb rudam zirgam ir sarkanbrūns ķermeņa un kāju apmatojums un salu krāsas krēpes un aste, turpretī intensīva kastaņkrāsa ir tumši brūns krāsojums, kas var būt viscaur, arī krēpēm un astei, rudam zirgam ir viscaur sarkanīgs tonis, ieskaitot krēpes un asti. Ne visi zirgiem ir viendabīgs krāsojums. Ir plankumaini zirgi, briežkrāsas krāsa – krējuma krāsa ar melniem punktiem, kā arī atsevišķi izceļ zeltaino zirgu krāsu reģistu.
Izplatītākās zirgu šķirnes ir tīrasiņu jājamzirgi, kam ir augsta, slaida ķermeņa uzbūve, ideāli piemērota auļošanas sacīkstēm, Amerikas ceturtdaļjūdzes zirgs, kam piemīt fizisks robustums (sk. 2.1.att.), gudrība un vislielākā pielaidība nodarbībām, arābu zirgi (sk. 2.2.att.), kas ir unikāli ar to, ka viņu mugurkaulā ir par vienu skriemeli mazāk kā citiem zirgiem, tādējādi tiem ir īpašas seglošanas prasības, Morgana zirgs, kas ir ļoti stiprs zirgs ar spēcīgām kājām, Amerikas rikšotājs un Amerikas jājamzirgs. Atsevišķi jāizceļ arī vilcēji jeb vezumnieki, piemēram, Beļģu vezumnieks un Klaidsdeilas zirgs (sk. 2.3.att.) un poniji, piemēram, fellu ponijs un pasaulē mazākais ponijs – Šetlandes ponijs (sk. 2.4.att.). Retāk izplatītas zirgu šķirnes ir Klinšu kalnu zirgs, Tenisī pastaigu zirgs, kas ir slavens ar savu ‘’pastaigu riksi’’ – vienmērīgu, iedzimtu gaitu, kas ir unikāla šai šķirnei, siltasiņu zirgi, frīzu un fjordu, kā arī Klīvlendas bēris.…